Pēc pirmajām padomes sēdēm atklājies, ka vairākās pašvaldībās priekšsēdētāju vietnieki vēlēti nevis aizklātās vēlēšanās, kā to paredz likums, bet gan, balsojot atklāti.
Pēc pirmajām padomes sēdēm atklājies, ka vairākās pašvaldībās priekšsēdētāju vietnieki vēlēti nevis aizklātās vēlēšanās, kā to paredz likums, bet gan, balsojot atklāti.
Pašvaldību lietu pārvalde devusi rīkojumu visām pašvaldībām trīs dienu laikā pēc padomes sēdes nosūtīt pārvaldei tās protokolu, lai laikus varētu fiksēt nelikumības. Likums nosaka, ka priekšsēdētāju vietnieku vēlēšanām jānotiek aizklāti, bet vairākās pašvaldībās tās tomēr notikušas, balsojot atklāti. Tāpēc rezultāti uzskatāmi par nelikumīgiem un balsošana jāatkārto.
Šāda situācija bijusi arī Zaļenieku pašvaldībā, kur pagājušo ceturtdien tika sasaukta ārkārtas sēde, lai atkārtoti ievēlētu priekšsēdētāja vietnieku. Vienīgā kandidatūra uz vietnieka amatu bija līdzšinējais priekšsēdētājs Ojārs Briedis. Atkārtojot vēlēšanas un balsojot aizklāti, viņš par priekšsēdētāja vietnieku tika ievēlēts vienbalsīgi. O.Briedis atzīst, ka tā bijusi tikai formalitāte, par ko no Pašvaldību lietu pārvaldes saņemts aizrādījums: «Dažas pašvaldības saņēmušas līdzīgus aizrādījumus arī par to, ka padomes sēdē ne tikai izvirza komitejas, bet ievēl arī to priekšsēdētājus. Tas ir pārkāpums, jo komiteju priekšsēdētāji jāizvēl komiteju, nevis padomes sēdē.»
Līdzīgi gadījumi, kad vietnieku vēlēšanās balsots atklāti, bijuši arī Lielplatonē, Līvbērzē, Jaunsvirlaukā un Sesavā. Visās šajās pašvaldībās rīkotas ārkārtas sēdes un vienīgi Sesavā pēc atkārtotām vēlēšanām mainījies priekšsēdētāja vietnieks – atklāti balsojot, deputāti šo amatu bija uzticējuši Jānim Skrauplim, bet, aizklāti balsojot, par priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts Uldis Vangalis.
Līvbērzes pagasta Padomes priekšsēdētāja Nellija Empele spriež, ka deputātus samulsinājušas izmaiņas likumā: «Pašvaldību likuma 19. un 20. pantā ir noteikts, ka priekšsēdētāju vēlēšanas ir aizklātas, bet tas arī viss. Tikai pēc 1997. gada vēlēšanām pieņemti grozījumi, kas iekļauti likuma 40. pantā un nosaka, ka ne tikai priekšsēdētājs, bet arī vietnieki jāievēl, balsojot aizklāti. Pieļauju, ka pašvaldības vadījās pēc iepriekšējo vēlēšanu pieredzes un rūpīgi neiepazinās ar likuma tālākajiem pantiem.»
