Meža dienu atklāšanas aktā 1935. gada 20. aprīlī Valsts prezidents Kārlis Ulmanis sacīja: «Skaistuma un krāšņuma nekad arī mums nebūs par daudz. Jo vairāk mums būs krāšņuma tur, kur ejam, jo vairāk arī mēs paši iekšēji tapsim daiļi un krāšņi».
Meža dienu atklāšanas aktā 1935. gada 20. aprīlī Valsts prezidents Kārlis Ulmanis sacīja: «Skaistuma un krāšņuma nekad arī mums nebūs par daudz. Jo vairāk mums būs krāšņuma tur, kur ejam, jo vairāk arī mēs paši iekšēji tapsim daiļi un krāšņi.» Šie vārdi liecina, ka mūsu zaļajiem mežiem, baltajām bērzu birzīm, koku grupām un atsevišķi augošiem kokiem, kur vien tie redzami, ir liela nozīme tautas daiļuma izjūtas stiprināšanā un mīlestības ieaudzināšanā uz dzimto zemi.»
Latviešiem ir tradīcija stādīt kokus ģimenei svarīgos gadījumos: piedzimstot dēlam, stādīja ozolu, meitai – liepu. Laika gaitā ap sētām sakuploja gan šie koki, gan māju no ziemeļu vējiem aizsargājoši stādījumi, gan kļavu, ošu un liepu alejas gar iebraucamajiem ceļiem.
Bet kas notiek šodien? Daudzas mājas ar dārziem un kuplajiem kokiem padomju okupācijas gados nesaudzīgi noslaucījusi meliorācija. Jaunuzbūvētie lauku ciemati nevar lepoties ar krāšņiem apstādījumiem, savukārt pilsētu stādījumos plaši ieviesušās neestētiskās papeles, ošlapu kļavas un citas mazvērtīgas koku sugas. Vai nebūtu pienācis laiks daudz enerģiskāk labot aizgājušo gadu neizdarības un atkal celt godā savulaik Meža darbinieku biedrības izlolotās un prezidenta Kārļa Ulmaņa atbalstītās Meža dienu idejas?
Zināms darbs šajā jomā tiek veikts – arī Jelgavā un rajonā, diemžēl bez stingri noteikta plāna un projekta. Nereti klibo darba kvalitāte, nemaz nerunājot par apstādījumu kopšanu un turpmāku dekoratīvo pilnveidošanu.
1995. gadā Jelgavā tika iestādīti 1800 koki un krūmi. 1996. gada Meža dienās aktīvi piedalījās skolu audzēkņi un iestādīja vairāk nekā 2500 koku un krūmu. 1. ģimnāzijas kolektīvs labiekārtoja Satiksmes ielas posmu no Meiju ceļa līdz Ganību ielai. 2. ģimnāzijas audzēkņi stādīja liepiņas Rūpniecības ielā, bet 4. un 6. vidusskolas kolektīvi – Loka maģistrālē. 5. vidusskola stādīja zviedru pīlādžus Aspazijas un Asteru ielā, bet 2. pamatskolas vecāko klašu audzēkņi ar zirgkastaņām centās padarīt skaistāku Rūpniecības ielu. Aizrautīgi liepiņas stādīja Amatu skolas audzēkņi Akadēmijas ielā iepretī savai skolai. Savukārt LLU Meža fakultātes studentu korporācijas «Šalkone» biedri stādīja liepiņas Brīvības bulvārī un ozolus uz Latvijas – Lietuvas robežas.
1997. gadā par galvenajiem objektiem tika izraudzīta P.Lejiņa iela, kur tika iestādītas Holandes liepas. Lidotāju ielā vietu atrada zviedru pīlādži un klintenes, bet Tērvetes un Rūpniecības ielas krustojumā tika iestādīti 20 piramidālie un 20 parastie ozoliņi. Lielupes labajā krastā kuplos vairāki desmiti segliņu, jasmīnu, ceriņu un pūpolvītolu. Daudzu objektu apzaļumošanas darbos piedalījās Meža fakultātes pasniedzēji – Meža darbinieku biedrības kopas biedri, sarīkojot spodrības talku E.Virzas dzimtajās mājās «Billītes». Topošie inženieri iestādīja 120 ozoliņu uz Lietuvas robežas, turpinot akciju «Ozolu vainags Latvijai». Pavisam 1997. gada Meža dienās iestādīts ap 3000 koku un krūmu.
1998. gadā Meža fakultātes pasniedzēji sarīkoja semināru Meža dienu talku vadītājiem. Pilsētā tika stādītas Holandes un parastās liepas, bērzi, ozoli, oši, kalnu priedes, bārbeles, alpu jāņogas, spirejas, ceriņi, jasmīni, galvenokārt Vaļņu, Mātera, Lidotāju, Egas, Svētes, Satiksmes, Aviācijas, Pasta un Lielajā ielā. Pavisam šajā gadā tika iestādīts ap 1000 koku un 1500 krūmu. Uz Lietuvas robežas pie Meitenes augs 150 ozoliņi. Meža fakultātē darbojās izstāde «Meža dzīvnieki, trofejas».
Līdzīgi zem meža, dārza, spodrības dienu un zaļās nedēļas karoga aizritēja 1999. un 2000. gada pavasari.
Nenoliedzami, šajos piecos gados padarīts ir daudz. Dalībnieku netrūkst, arī pieredze ir augusi. Taču jāatzīst, ka Meža dienās bija arī nevēlamas parādības. Dažviet netika ņemti vērā rīcības komitejas un konsultantu ieteikumi, ne visur izvēlējās piemērotākās koku un krūmu sugas, labākos stādus, pēc iestādīšanas koki un krūmi netika piesieti un aplieti. Vairākās vietās – ozoliņi Tērvetes un Rūpniecības ielu krustojumā, Akadēmijas ielā pretī Amatu skolai, Sudrabu Edžus ielas 2. un 4. nama pagalmā, pie garāžu kooperatīva «Aizdedze», Čakstes un Brīvības bulvārī, Loka maģistrālē un citur – cieta no ļaunprātīgiem bojātājiem. Likteņa varā atstāti apstādījumi gar autoceļiem un dzelzceļiem.
Tāpēc vēlams, lai katrs no mums atrastu savu objektu un ar vislielāko atbildības izjūtu to sakoptu. Neaizmirsīsim, ka arī šogad mūsu pienākums ir aktīvi piedalīties Meža dienu pasākumos pilsētā un rajonā.
Īpaši gribu atzīmēt vajadzību sakopt un atjaunot vecos parkus. Latvijā ir vairāk nekā 300 veco muižu parku, daudzi no tiem ir valsts aizsargājamie dabas objekti. Mūsu rajonā tādi ir Elejas un Vircavas parks. Rajona nozīmes dabas objekts ir Zaļenieku parks, kur darāmā ir bezgala daudz un bez atjaunošanas projekta un finansiālā seguma neiztikt.
Jelgavas lepnums ir Raiņa un Pils parks, ļoti noslogots ir Stacijas parks. Ar vislielāko atbildību jārūpējas un jāgādā par to uzturēšanu un atjaunošanu. No nesakoptības cieš Alunāna parks, kura rekonstrukcijas projekts tika izstrādāts jau 1977. gadā. Līdzīgā stāvoklī ir Uzvaras parks. Parks jānosusina un vienlaikus jāveic stādījumu rekonstrukcija, pāraugušo apšu un papeļu vietā jāstāda vērtīgākas koku sugas. Atjaunošanu gaida Grēbnera, Langenvaldes un Ozolpils parks.
Aprūpējami ir arī rajonā un pilsētā augošie dižkoki, īpatnējie un retie koki, dendroloģiskie stādījumi.
Kā rāda pieredze, par Meža dienu pasākumiem jāsāk domāt laikus. Labi, ja tas ir darīts jau iepriekšējā rudenī, noskaidrojot, kur un kad kopt un stādīt. Visām ziņām vajadzētu nonākt Meža dienu rīcības komitejā. Apstādījumiem ir jāizstrādā projekts, bet stādīšanas darbi ir jāplāno. Meža dienu rīcības komitejām jādarbojas ikvienā pagastā un pilsētā, tām jāveic priekšdarbi, lai pasākumi noritētu sekmīgi. Stādiem, darbarīkiem, mietiņiem un saitēm jābūt sagatavotiem pirms darba sākuma. Meža dienām beidzoties, rīcības komitejām jāapkopo padarītais un jāatspoguļo presē.
Arī šogad Meža dienu programmas ietvaros palīdzību sniegs Jelgavas virsmežniecība, LLU mācību spēki un darbinieki, Jelgavas un Dimzu kokaudzētavas speciālisti.
