Izlasot 31. marta «Zemgales Ziņās» rakstu «Kas notiks ar estrādi?», pilsētas galvenā arhitekta Kaspara Riekstiņa atbilde man liekas kā kārtējā atruna un nevēlēšanās risināt sasāpējušās problēmas par Jelgavas brīvdabas pasākumiem šogad un tuvākā nākotnē.
Izlasot 31. marta «Zemgales Ziņās» rakstu «Kas notiks ar estrādi?», pilsētas galvenā arhitekta Kaspara Riekstiņa atbilde man liekas kā kārtējā atruna un nevēlēšanās risināt sasāpējušās problēmas par Jelgavas brīvdabas pasākumiem šogad un tuvākā nākotnē. Ja bija zināms, ka 1995. gadā uz dziesmu svētku simtgades svinībām uzceltā estrāde ir tikai pagaidu risinājums, tas tomēr neliedza jau agrāk risināt jautājumus par Uzvaras parka estrādi, kā arī par jaunas celtniecību.
Nepiekrītu, ka estrāde ir politisks jautājums. Tas Jelgavai un tās Domei ir un būs saimniecisks jautājums. Cita lieta, kā to risinās ne tikai jaunā Dome, bet pats galvenais – arhitekts. «Divas reizes esmu sagatavojis un iesniedzis Domē lēmumprojektus par estrādes nojaukšanu,» ar šo frāzi piecu gadu laikā ir rezumēts viss darbs, ko K.Riekstiņš kā galvenais arhitekts Jelgavā ieguldījis, celdams kultūras un atpūtas līmeni mūsu pilsētā. Vieglāk jau ir sēdēt Domes sēdēs aizmugurē un zīmēt karikatūras, jo «no malas to labāk uztvert», apmēram tā K.Riekstiņš rakstīja, izdodams savu karikatūru grāmatiņu. Darbs, kas ir tīkams pašam, tiešām raisās viegli un sagādā baudu arī par galarezultātu.
Bet pilsētas galvenā arhitekta pienākums ir domāt daudz tālāk uz priekšu, ne tikai tagad konstatēt faktu: Uzvaras parka estrāde nolietojusies, dziesmu svētku estrāde izjaukta, jaunā Pasta salā tikai tiek projektēta. No tā arī izriet, ka jelgavnieku kultūras dzīve, valsts mākslinieku domas par Jelgavas estrādēm un pilsētas vizuālo izskatu mūsu arhitektam K.Riekstiņam ir tikai otrā plāna darbs, jo tas ir grūts un nopietns, bet par karikatūrām vienmēr var pasmaidīt. Tikmēr estrādes arī pārvērtušās par karikatūrām, tikai par tām smiekli nenāk.
Jau pagājušajā gadā un arī agrāk tika rakstīts par Uzvaras parku. Vajadzīgi tikai apmēram 32 tūkstoši latu, lai to sakārtotu. Tikai apkārtējo māju iedzīvotāji sūdzas par lielo troksni. Tātad tur kultūrai nebūt. Bet estrādē pretī pilij vasarā katru nedēļas nogali skan tāda dārdoņa līdz pat rītam, ka skaņas dzirdamas līdz pat dzelzceļa stacijai. Jelgavnieki, kas dzīvo gar Kalnciema šoseju, laikam ir kurli, un viņus tas netraucē. Čehu cirks, Ledus svētki, karuseļi aiz kultūras nama pašā centrā līdz vēlam vakaram – tas laikam viss notiek klusumā vai apkārtējo namu iedzīvotāji arī ir kurli.
Manas domas par Uzvaras parku. Jāatrod iespēja sākt ar vieglāko. Koki ir pārauguši, un tos jau sen vajadzēja apzāģēt – būtu biezāka un zemāka lapotne, kas klusinātu skaņu, kas traucē tuvāko māju iedzīvotāju mieru. Estrādi un solus arī būtu vieglāk sakārtot, nekā tikai tagad sākt izstrādāt projektu būvei Pasta salā. Piesaistīt vajadzētu tos, kas ir uzskaitē kā bezdarbnieki, jo ne jau visi darbi ir augstas kvalifikācijas. Tā daļēji nopelnīs sev iztikas līdzekļus tie, kam Dome tērē pilsētas budžetu. Tad vismaz šogad parkā varētu notikt ne tikai brīvdabas izrādes, bet arī koncerti un citi pasākumi.
Par labu Uzvaras parkam ir arī tas, ka pasākumi tur notiek aizvējā, nav klajš lauks bez kokiem kā pretī pilij.
Tagad par estrādi Lielupes krastā. Ja 1995. gadā aiz estrādes būtu iestādīti kociņi, kādas piecas, sešas rindas, tagad tur kuplotu jaunaudze, kas aizturētu vēju un veidotu ainavu. Bet tas viss ir pagātnes sapņi.
Paliek jaunais projekts Pasta salā. Ceļot tik grandiozu estrādi (ap 2000, bet perspektīvā līdz 5000 vietām), jājautā, cik ilgā laikā tas tiks veikts? Vai mazais tiltiņš uz Pasta salu izturēs, smagajām mašīnām, nepārtraukti kursējot, lai dabūtu to visu gatavu? Cik daudz un no kurienes varēs ierīkot strāvas padeves kabeļus, lai iztiktu bez sarežģījumiem? Pagājušajā gadā Aldara svētkos nepietika ar jaudu, kas nodrošināja koncertus estrādē. Kā jau agrāk bija rakstīts «Zemgales Ziņās», estrādei virsū nāks visi vēji, kas pūtīs no tilta puses un no otra upes krasta. Tie tomēr nav dienvidu vēji…
Un pēdējais jautājumus. Tās «ķeizarmājiņas», ko sacēla dziesmu svētku laikā, savu «bagātību» aiznesa «tālēs zilajās». Kā būs ar Pasta salas estrādes labierīcībām? Vai cilvēki ies tālāk uz dzelzceļa malas pusi krūmiņos? Tātad jāceļ pamatīgas lokālās attīrīšanas ietaises, jo ar tādām koka būdiņām, kas bija pretī pilij, Jelgavas vizuālais tēls kļūs par apsmieklu.
P.S. 5. aprīļa «Zemgales Ziņās« izlasīju, ka ar 31. martu pēc paša vēlēšanās no darba Domē atbrīvots bijušais pilsētas galvenais arhitekts un Būvvaldes vadītājs K.Riekstiņš. Mans raksts būtību nemaina.
