Tautā mēdz teikt, ka tas, kas lēni nāk, labi nāk. Varbūt jo lēnāk, jo labāk? Jācer, ka šādu sakāmo pilnā mērā varēs attiecināt arī uz jaunievēlēto Jelgavas pašvaldības izpilddirektoru, par kuru domnieki balsos 26. aprīļa Domes sēdē.
Tautā mēdz teikt, ka tas, kas lēni nāk, labi nāk. Varbūt jo lēnāk, jo labāk? Jācer, ka šādu sakāmo pilnā mērā varēs attiecināt arī uz jaunievēlēto Jelgavas pašvaldības izpilddirektoru, par kuru domnieki balsos 26. aprīļa Domes sēdē. 12. aprīļa sēdē, kas izcēlās ar apbrīnojamu vienotību balsojumos, deputāti acīmredzami vēl nebija gatavi izskatīt šo jautājumu. No vienas puses, līdz 26. aprīlim partijām vēl ir pietiekami laika vienoties par atbalstu kādai konkrētai izpilddirektora kandidatūrai, no otras puses, lielā daļā Latvijas pilsētu izpilddirektori ir ievēlēti jau pagājušajā nedēļā. Arī Jelgavas rajona Padome 12. aprīļa ārkārtas sēdē ievēlēja jaunu izpilddirektori. Protams, pilsētas domnieku kavēšanos var uzskatīt par sīkumu, sak, kas tur liels – ņems un ievēlēs jauno izpilddirektoru divas nedēļas vēlāk. Taču stāvoklis pilsētas budžetā nav pēkšņi kļuvis spīdošs, apkures sezona par spīti Lieldienu sniegam strauji tuvojas beigām un līdz nākamās sezonas sākumam ir jābūt skaidrībai par Siltumtīklu nākotni. Šķiet, tieši izpilddirektora kompetencē visvairāk ietilpst šīs sāpes risināšana. Labi, ka vismaz jaunā pilsētas vadība ar skubu ir ķērusies pie problēmas, un jelgavniekiem ir pamats cerībai, ka līdz nākamajai apkures sezonai skaidrība šajā sarežģītajā situācijā būs.
Nesteidzīgajai kandidāta vai kandidātes izvēlei izpilddirektora amatam neapšaubāmi ir arī objektīvi apstākļi. Proti, gribētāju sēdēt šajā krēslā ir daudz, bet krēsls – tikai viens. Vai arī gadījumā, ja izpilddirektora amatam būs vietnieka amats, – divi. Starp citu, runājot par pēdējo, nav īsti pamata apgalvot, ka šāds vietnieka amats nav vajadzīgs. Administrācijas izdevumi Jelgavā procentuāli ir zemāki nekā vidēji valstī, un, ja pilsēta izpilddirektora vietnieka darba rezultātā iegūs vairāk nekā izmaksās viņam algās, lai notiek.
Kuluāros ir dzirdētas vismaz piecas izpilddirektora (un viņa potenciālā vietnieka) amata kandidatūras: Latvijas Zemnieku savienības atbalstītais Vilis Ļevčenoks, Tautas partijas (TP) atbalstītais Andris Freibergs, Sociāldemokrātu atbalstītā Ingrīda Mutjanko, kā arī Ingrīda Pečkovska un Gunārs Kurlovičs. Tātad konkurence ir liela, un šie, domājams, nav vienīgie kandidāti.
Vēl viens būtisks apstāklis, kam būtu zināmā mērā jāietekmē deputātu balsojums par izpilddirektora kandidatūru, ir pēc vēlēšanām noslēgtā starppartiju rakstiska vienošanās, kas paredz, ka šo amatu ieņems TP kandidāts Andris Freibergs. Pagaidām nav dzirdēts oficiāls apstiprinājums tam, ka kāda no pusēm šo vienošanos būtu lauzusi kaut kādu apsvērumu dēļ. Gluži otrādi – deputātu vairākuma atbalsts Domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam un abiem viņa vietniekiem nepārprotami liecina, ka minētā vienošanās lieliski darbojas un joprojām ir spēkā. Zemsaviešiem tikai atlicis izpildīt solījumus politiskajiem partneriem. Pretējā gadījumā vairākiem deputātiem varētu rasties zināmas pārdomas sakarā ar turpmāko atrašanos pagaidām oficiāli neizveidotajā Domes koalīcijā.
Jebkurā gadījumā 26. aprīlis un starppartiju konsultācijas jeb kārtējais politiskais tirgus būs reāls pārbaudījums Domes vairākuma rīcībspējai un spējai panākt visām pusēm daudzmaz pieņemamu kompromisu. No jaunā izpilddirektora tiek gaidītas spējas redzēt veidus, kā papildināt pilsētas budžetu, piesaistīt investīcijas un galvenais – garantēt zināmu ekonomisko stabilitāti pilsētā. Iepriekšējam izpilddirektoram tas lielā mērā izdevās, un tāpēc pilsēta pagaidām nejūt šo domnieku minstināšanos ar izpildirektora izvēli. Bet laiks iet un, kā saka, maksā naudu, jo arī jebkuram jaunajam izpilddirektoram būs nepieciešams zināms laiks, lai izprastu Domes administrācijas darbību, tās uzdevumus un iespējas to optimizēt. Pilsētai būtu maksimāli jāizvairās no ilglaicīgas stāvēšanas tukšgaitā, kas var maksāt pārāk dārgi.
