Lielplatones pagasta Padomes priekšsēdētājs Aivars Kokins atzīst, ka vēlēšanās startējis tikai tāpēc, lai saraksts «Lielplatones zemnieks» spētu nokomplektēt listi.
Lielplatones pagasta Padomes priekšsēdētājs Aivars Kokins atzīst, ka vēlēšanās startējis tikai tāpēc, lai saraksts «Lielplatones zemnieks» spētu nokomplektēt listi: «Vēlāk situācija krasi mainījās: sākās konkurence sarakstu starpā un es apzinājos, ka nedrīkstu pievilt pagasta ļaudis.»
Vai jūs ilgi bija jāpierunā, pirms piekritāt kandidēt vēlēšanās?
Tautas frontes laikā biju aktīvi iesaistījies politikā, taču, kad sākās atplūdi, sapratu, ka politika ir ļoti netīra lieta. Zuda ticība tīrām un gaišām idejām, tāpēc nolēmu nekad vairs politikā neiesaistīties. Jau divās iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās mani aicināja balotēties, bet es stingri atteicos. Šoreiz viss notika citādi. Strādāju Lielplatones Speciālajā internātskolā par amatu mācības skolotāju – mācīju audzēkņiem iemaņas lauksaimniecībā. Mums bija lieliska sadarbība ar zemnieku Ēriku Vētru, kura saimniecībā bērni praktizējās. Tieši viņš piezvanīja un jautāja, vai nevēlos piekrist balotēties. Apdomājos un teicu: jā! Bet ar vienu nosacījumu – lai es nebūtu pirmajās vietās sarakstā, lai tikai papildinātu listi. Tā nu iznāca – «nekad nesaki nekad». Reiz jau tā man bija – mammai solījos, ka nekad nekļūšu par skolotāju. Izvēlējos pedagogam pilnīgi nepiemērotu profesiju, bet dzīvē viss iznāca citādi. Protams, es neko nenožēloju.
Kāds bija priekšvēlēšanu laiks?
Sākumā viss šķita ļoti vienkārši. Līdzšinējais deputātu sastāvs sadalījās divās grupās, pieaicināja vēl citus kandidātus, un divi saraksti gatavi. Manuprāt, situācija ļoti ērta – divi saraksti vajadzīgi, abos – «savējie». Līdzšinējais priekšsēdētājs Imants Striška droši vien jutās pārliecināts, jo mūsu saraksta vilcējspēks Ainārs Možeiko tikai vārdos piekrita balotēties par priekšsēdētāju, bet daudziem bija skaidrs, ka iekšēji viņš tam nav gatavs. Taču jāatzīst, ka Lielplatonē I.Striškam vienmēr ir bijusi opozīcija. Varbūt tas netika plaši un skaļi demonstrēts, bet bija cilvēki, kas vēlējās pagasta vadību mainīt. Vienā brīdī mierīgais priekšvēlēšanu laiks pārtapa par cīņu – katrs sāka «vilkt deķīti» uz savu pusi. Es gan nepiedalījos, jo tobrīd tas viss vēl nelikās tik nopietni.
Kāds bija rīts pēc vēlēšanām?
Jau agrā rītā man piezvanīja Ēriks Vētra un pavēstīja jaunumus – mūsu saraksts bija ieguvis par vienu vietu vairāk Padomē nekā līdzšinējā priekšsēdētāja komanda. Tad arī sapratām, ka atkāpties nedrīkst. A.Možeiko, būdams lojāls cilvēks un gribēdams saglabāt normālas savstarpējās attiecības, nolēma cīņā neiesaistīties. Ē.Vētra piedāvāja man kandidēt uz priekšsēdētāja amatu. Pēc vēlētāju balsīm es biju trešais, I.Striška – otrais, bet visvairāk balsu bija A.Možeiko. Šī situācija man lika sarosīties, jo es pagastā esmu maz pazīstams, bet daudzie plusiņi pretim manam vārdam lika saprast, ka cilvēkiem ir vajadzīga alternatīva. Pirms priekšsēdētāja vēlēšanām rezultāts jau bija pilnīgi skaidrs – katrs saraksts balsoja par savu kandidatūru. Es uzvarēju ar vienas balss pārsvaru.
Cik gatavs bijāt uzņemties jauno amatu?
Ja jau reiz piekritu šādam solim, tad man bija savas idejas, ko un kā vajadzētu darīt. Taču atzīšos, ka man trūkst informācijas un zināšanu. Bet es esmu skolotājs un zinu, ko nozīmē mācīties, – cilvēkam ir jābūt atvērtam zināšanām, tad arī viss izdodas. Un es noteikti tāds esmu. Apmeklēju jau vairākas pašvaldības un konsultējos ar citiem pagastu priekšsēdētājiem. Viņi neliedz padomu, jo reiz arī paši bijuši līdzīgā situācijā.
Kādu jomu pagastā izvirzīsiet par prioritāti?
Noteikti tā būs sociālā joma – nekas nav salīdzināms ar situāciju, kad pagasta cilvēks jūtas pamests, nevienam nevajadzīgs un bez līdzekļiem normālai iztikai. Pagastā darbojas aprūpes centrs «Birztaliņas». Uzskatu, ka uz tā bāzes, kur ieguldīts ne mazums līdzekļu, varētu palīdzēt vēl vairāk cilvēkiem. Varētu algot cilvēkus mājas aprūpei. Nedrīkst aizmirst arī par bērnu un bezdarba problēmām.
Kurai jomai būs jāsamierinās ar mazāku finansējumu, lai par prioritāti varētu izvirzīt sociālo sfēru?
Līdzekļus mēs noteikti atradīsim. Vēl nevaru spriest, kas cietīs vairāk, no katras jomas budžeta būs nedaudz jāatlicina sociālajām vajadzībām. Piemēram, šā gada budžetā prāva summa ir paredzēta mūsu pašdarbības kolektīvu nogādāšanai un uzturēšanai «Rīgai 800» dziesmu svētkos. Nākamgad jau šādi izdevumi vairs nebūs un tos mierīgi varēs atvēlēt pabalstiem un palīdzībai.
Kādus vēl darbus sāksiet drīzumā?
Jāsakārto tilts pāri Platonei. Nopietni jādomā par attīrīšanas iekārtu izveidi. Esmu iepazinies ar projektu, kuru savulaik neapstiprināja APLAN. Arī man tas šķiet nepārdomāts – pašvaldības līdzfinansējumu paredzēja iegūt, ņemot kredītu un pēc tam iedzīvotājiem paaugstinot maksu par pakalpojumu. Katru gadu par kanalizāciju vajadzētu maksāt arvien vairāk, līdz šī summa sasniegtu Ls 4,40 no cilvēka mēnesī. Tas ir ārprāts! Saprotams, ka tādā situācijā cilvēki no pakalpojuma atteiksies un nemaksās vispār. Tāpēc tagad mums būs jāmēģina rast citu izeju. Iespējams, ka tiks realizēts cits projekts, kurā plānots savienot četru pagastu attīrīšanas iekārtas.
Vai pašlaik ieņemat tikai pašvaldības vadītāja amatu?
Nē, joprojām turpinu strādāt arī Lielplatones Speciālajā internātskolā par datorzinību skolotāju un vēl vadu dažas amatu mācības stundas. Pārējās mācību stundas no manis ir pārņēmis I.Striška. Turpinu arī mācīt rajona skolotājus datorzinībās – šis darbs gan ir brīvdienās.
Aizņemts cilvēks. Vai spējat to savienot arī ar ģimenes interesēm?
Cilvēks savu laiku plāno pats, un es nekad agrāk neesmu bijis brīvāks kā tagad. Galvenais ir spēt saplānot savu darbu tā, lai neciestu neviena joma, un es ticu, ka man tas izdosies. Pagaidām vēl gan esmu tādā pārejas posmā, kad agrāk ieplānotie darbi sakrīt ar jaunajiem pienākumiem, bet laiks visu noliks pa plauktiņiem. Atšķirība ir tikai viena – līdz šim es varēju savu laiku saplānot vismaz mēnesi uz priekšu, tagad izmaiņas notiek biežāk. Ģimenei es pāri nedaru, lai gan daždien strādāju no septiņiem rītā līdz deviņiem vakarā. Gadās arī pa brīvākam vakaram, ko labprāt pavadām visi kopā.
Aivars Kokins, Lielplatones pagasta Padomes priekšsēdētājs
Dzimis 1957. gadā Aglonā.
Absolvējis Aglonas vidusskolu, Rīgas Politehniskā institūta Radiotehnikas un sakaru fakultāti, patlaban studē Latvijas Universitātē, lai iegūtu vidusskolas informātikas skolotāja sertifikātu.
Darba vietas – 11 gadu nostrādājis Rīgas Politehniskajā institūtā par laborantu, laboratorijas vadītāju, inženieri. Pēc tam strādājis Lielplatones Speciālajā internātskolā par audzinātāju, darbmācības un datorzinību skolotāju. Iesaistījies projektā «Latvijas izglītības informācijas sistēmas» – māca rajona skolotājus datorzinībās.
Ģimene – sieva Jautrīte ir Lieplatones Speciālās internātskolas skolotāja, meita Ieva (19 gadu) studē Kultūras akadēmijā, dēli – Gatis (17 gadu) un Atis (15 gadu) – mācās Jelgavas 2. ģimnāzijā.
Aizraušanās – tautiskās dejas. Jau 12 gadu dejo Lielplatones vidējās paaudzes deju kolektīvā «Mārtiņš».
Horoskopiem netic, jo īsti nav ne Vēzis, ne Lauva.
