Pārlūkojot pārtikas veikalu dārzeņu plauktus, jāsecina, ka no Itālijas vesto cukini cena Latvijas dārzkopim liek aizdomāties, ka kabači, kurijoprojām ir tikai mazdārziņu kopēju ziņā, var kļūt arī par lielās platībās audzējamu komerckultūru.
Ziemā un pavasarī pārlūkojot pārtikas veikalu dārzeņu plauktus, jāsecina, ka no Itālijas vesto cukini cena – 1,30 lati kilogramā – Latvijas dārzkopim liek aizdomāties, ka kabači, kurijoprojām ir tikai mazdārziņu kopēju ziņā, var kļūt arī par lielās platībās audzējamu komerckultūru.
Latvieši priekšroku dod gaišajām kabaču šķirnēm, taču iecienītā ‘Gribovas’ ir novecojusi.
Tāpēc agronome Mārīte Gailīte iesaka izmēģināt gaiši zaļo kabaču šķirni ‘Top Kapi F1’, kas piemērota audzēšanai arī siltumnīcās. Apkurināmā siltumnīcā dēsts izaug divu divarpus nedēļu laikā. Siltumnīcā stādot 1,5 – 2 augus kvadrātmetrā un tos uzsienot līdzīgi kā gurķus, var iegūt agrīnāku un kvalitatīvāku ražu. Uzsieti kabači labāk izmanto siltumnīcas platību, tiem neaug pazarītes, neveidojas skrambas un gaiši laukumi. Jārēķinās, ka kabača vasa izaug piecus sešus metrus gara un atbalstam nepieķeras tik viegli kā gurķis, tāpēc uzsiešanai jāizmanto lentītes vai speciāli klipši. Siltumnīcā kabači ir labi jālaista, lai augi apputeksnētos, daudz jābūt kukaiņiem. Ja ir pārāk karsts un trūkst mitruma, kabači neapputeksnējas un tiem veidojas kropli augļi.
Šādi iegūti agrīni kabači maksā tikpat cik gurķi. Jāpiebilst, ka jūlija otrajā pusē daudzi audzētāji izjūt kabaču realizācijas grūtības, bet augustā un septembrī to pārdošanas iespējas atkal palielinās.
Vasaras otrajā pusē gan kabačiem vēlams noņemt ziedus, jo mīkstie, gaļīgie ziedi nereti ir pelēkās puves perēkļi.
No gaišo kabaču šķirnēm ieteicams audzēt arī ‘White Bush F1’, kam augļi mēdz būt izliektas formas, ar biezāku mizu, piemēroti audzēšanai atklātā laukā.
Mārīte Gailīte ar nožēlu atzīst, ka Latvijā nav pieprasīti dzeltenas krāsas kabači, kas no visiem ir visveselīgākie. Ieteicama ir dzelteno kabaču šķirne ‘Gold Rush F1’.
Itālijā tumši zaļas krāsas kabači, dēvēti arī par cukini, ir viena no nozīmīgākajām eksporta kultūrām. Tur un citviet Eiropā svarīga ir kabaču izturība pret vīrusiem, kas Latvijā pagaidām vēl nav aktuāli. Ir izveidotas pret vīrusiem izturīgas tumši zaļo kabaču šķirnes ‘Afrodite F1’ un ‘Xsara F1’, kam ir kvalitatīvi un izlīdzināti augļi. Latvijā mazā pieprasījuma dēļ pašlaik šo šķirņu sēklas nav nopērkamas. Toties var dabūt šķirņu ‘Storrs green’ un ‘Valiant’ sēklas. Šīs šķirnes nav vīrusu izturīgas, bet labi ražo Latvijas apstākļos. Augļi ir gludi, cilindriski un viegli novācami.
Kabačus ārā stāda, kad pārgājušas salnas (maija otrajā pusē vai jūnija sākumā) un tiem ir viena īstā lapa. Audzējot kabačus, galvenais ir tos laikus novākt Tas jādara tad, kad augļus var droši paņemt rokās, nebaidoties, ka paliks pirkstu nospiedumi. Agronome iesaka kabaci «noskrūvēt» no auga, bet pēc tam kātiņu nogriezt ar nazi.
Audzējot uz lauka, pamatmēslojumā dod kūtsmēslus, no minerālmēsliem – «Kemira Agro» 200 – 300 kilogramu hektāram. Pret nezālēm augsni var apstrādāt ar raundapu. Rindstarpu attālums – 1 –1,2 metri. Ja gaidāma liela raža, kabačiem vasarā divas trīs reizes dod papildmēslojumu caur lapām – kalcija nitrātu vai slāpekli. Svarīgi, lai kabaču platības būtu laistāmas.
No kaitēkļiem kabačus var bojāt laputis, tās miglo ar aktaru (80 – 100 gramu hektāram). Raksturīga kabaču slimība ir īstā miltrasa, kuras pazīmes dažkārt ir grūti atšķirt no augu dabiskā lapu krāsojuma. Taču, ja pamanāma balta apsarme lapas virspusē, jāmiglo ar topāzu vai bailetonu (120 gramu hektāram), šķīduma koncentrācija – 0,06%, siltumnīcā – 600 gramu hektāram). Pret neīsto miltrasu miglo ar ridomilu gold (2,5 kilogrami hektāram), previkūru vai akrobātu. Kabaču augļu puves var izraisīt kalcija trūkums, ilgstoša atrašanās uz zemes, arī to pūkainie, gaļīgie ziedi. Pret puvēm miglo ar euparēnu, šķīduma koncentrācija – 0,2 %.
M.Gailīte iesaka pamēģināt nodarboties ar ziemas ‘Butternut’ tipa kabaču audzēšanu. Tie ir ļoti populāri Lielbritānijā: no tiem vāra ievārījumu, ko pilda maizītēs, bez kurām nav iedomājama angļu pēcpusdienas tēja. Tā kā briti ar lauksaimniecību nodarbojas ļoti intensīvi, valstī sāk trūkt lauksaimniecībā izmantojamas zemes, tāpēc viņi labprāt ‘Butternut’ tipa kabačus iepirktu. Viena Latvijas zemnieku saimniecība jau ir gatava šogad audzēt un eksportēt 100 tonnu ziemas kabaču.
Latvijas audzētājus var mulsināt ‘Butternut’ kabaču neparastā bumbierveida forma, bet interesenti to sēklas var iegādāties firmu «Kurzemes sēklas» un «Agrimatco» veikalos. Populārākā šķirne ir ‘Waltham Butternut’.
Ziemas kabaču veģetācijas periods ir 90 – 100 dienu, un tos stāda jūnija sākumā. Novāc septembra sākumā vai vidū pirms salnām, kad tiem kļuvusi cieta miza un augļi ieguvuši raksturīgo dzelteno krāsu.
Jāņem vērā, ka ‘Butternut’ tipa kabači slimo ar kraupi un lapu plankumainībām, uz augļiem var parādīties kreveles. Agronome slimos augļus iesaka novākt un iznīcināt vai miglot ar ditānu (2,5 kilogrami hektāram). Ziemas kabačus uzglabā plus piecu, sešu grādu temperatūrā samērā lielā gaisa mitrumā.
Daži audzētāji interesējas par spageti kabaču audzēšanu. Taču M.Gailīte apgalvo, ka tos realizēt kā tirgus preci nav reāli. Lai vārot iegūtu spageti makaroniem līdzīgu masu, kabacim jāizaug pilnībā un jābūt cietai mizai. Izaudzis kabacis ir aptuveni četrus kilogramus smags, vārāms vesels aptuveni stundu. Saimniecei būs krietni jāpalauza galva, lai atrastu piemērotu katlu, arī ēdāju pulkam jābūt lielam.
Pie komerckultūrām agronome nepieskaita arī patisonus, kurus maigās mizas dēļ praktiski nav iespējams transportēt. Tie ir derīgi konservēšanai un vācami, kad sasnieguši 4 – 6 centimetru diametru. Patisonu sēklas, arī dzelteno šķirņu, var iegādāties firmas «Agrimatco» veikalos.
