Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrā uz semināru bija pulcējusies daļa mūsu rajona biškopju.
Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrā uz semināru bija pulcējusies daļa mūsu rajona biškopju. Viņus interesēja gan medus noiets un cenas Rietumu tirgos, gan arī gluži praktiskas lietas, piemēram, kā pasargāt bites no slimībām.
Latvijas Biškopības biedrības valdes loceklis Armands Krauze vispirms informēja par to, ka biedrībai ir sava preču zīme, kas devusi iespēju šogad tikt pie nelielām, tomēr subsīdijām – 10 000 latu.
Pēc statistikas datiem, valstī skaitās 34 000 bišu saimju, taču īstenībā to ir vismaz par tūkstoti vairāk – tā pēc saimju saskaitīšanas jau tikai vienā pagastā secinājis A.Krauze. Tas kārtējo reizi apliecina, ka biškopības nozare sakārtošanu vēl tikai gaida. Zināmas ir lielās dravas, bet zemnieku sētu dažas saimes tā arī palikušas bez pieskaitīšanas. «Tās visas saskaitīt un reģistrēt ir mūsu pašu interesēs,» sacīja A.Krauze, norādīdams, ka ir taču starpība, vai ES finansējumu saņemt par 34 vai 50 tūkstošiem bišu stropu.
Lai gan medus neskaitās pirmās nepieciešamības produkts un liela daļa pircēju to ņem tikai «zāļu tiesai», mūsu pašu dravas acīmredzot nav spējušas nodrošināt iekšējo vajadzību. Importa – eksporta bilance iznāk negatīva. Tā pērn valstī ievests 230 tonnu, izvestas – 126 tonnas medus. 112 tonnu ievests no Ungārijas, 53 – no Krievijas, 33 – no Lietuvas, 10 – no Ukrainas, 22 – no Dānijas, kas gan drīzāk esot Ķīnas bišu ienesums. Pāri Latvijas robežām uz Kuveitu izvestas 55 tonnas un saņemti vairāk nekā divi lati par kilogramu, kas ir laba cena, ja ņem vērā, ka Rietumos medus kilograms pērn maksājis 1,11 ASV dolāru (ap 70 santīmu). Vēl Latvijas medus pārdots Čehijai, Krievijai, Igaunijai. Turklāt mūsu valstī ražotais produkts ir kvalitatīvāks.
Rietumeiropā un ASV medus tiek filtrēts, pirms tam to uzkarsējot līdz 77 grādiem un strauji atdzesējot. Medum filtrējot tiek atdalīti ziedputekšņi, kas ir medus dabiska sastāvdaļa. Ja nav ziedputekšņu, nevar arī noteikt medus izcelsmes vietu, kas, bez šaubām, ir ļoti svarīgi.
Mūsu dravniekiem, protams, viena no problēmām ir medus realizācija. Ātrāk no letes pazūd svaigais produkts, bet tas, kas burciņās sacukurojies tā, ka karoti var nolauzt, pircēju gaida ilgi. Kā visu medu padarīt pircējam kārojamu? A.Krauze iesaka rīkoties pēc skandināvu parauga. Un tā ir medus krēmēšana – medus konsistenci padara līdzīgu krējumam. Process nav sarežģīts, tādēļ arī katram iespējams. To dara šādi: medus spainīti noliek vietā, kur tas visātrāk kristalizēsies, un divreiz dienā – no rīta un vakarā – pa piecām minūtēm vienmērīgi maisa, kamēr tas kristalizējas. Tad pēc izskata mazliet duļķaino krējuma biezuma medu lej burciņās, aizvāko un – uz bodi prom. Līdz ar to pircējs būs saņēmis gan necaurspīdīgu, taču lietojamu (uz maizes smērējamu) medu, kas vairs nesacukurosies ciets.
Dravnieki runāja arī par citām «bišu lietām». Einārs Igaunis no Vircavas pagasta audzē un realizē bišu mātes un, kaut arī nedara to sevišķi ilgi, biškopju pulciņā ir pazīstams. Viņam arī savi spriedumi par bišu krustošanu, par vietējo medus nesēju labajām īpašībām, piemēram, neuzņēmību pret dažādām slimībām.
Arī citiem biškopjiem bija savi ieteikumi ērcītes, peru puves un dažādu citu kaišu apkarošanā. Tā kā ķimikālijas ir dārgas un jo jaunākas, jo dārgākas, tad semināra dalībnieki ar interesi ieklausījās pieredzējušāko dravnieku izgudrojumos un pieredzē.
Nopriecājušies par šādas satikšanās lietderību, biškopji nolēma atdzīvināt kādreizējās biškopības biedrības Jelgavas nodaļu un turpat uz karstām pēdām ievēlēja arī nodaļas vadītāju – Ivaru Vaidzirdi no Zaļeniekiem. Visi, kas grib pievienoties vai uzzināt ko sīkāk, var viņam zvanīt pa tālruni 3074387. Bet biškopības nozares sakārtošanu nolēma sākt ar dravu reģistrēšanu Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Jelgavas filiālē (maksa – pieci lati).
Interesanti, ka savu nodaļu pie Latvijas Biškopības biedrības gatavojas nodibināt profesionālie biškopji. Viņus uz to mudina biedrības valdes loceklis Māris Krišmanis no Talsu rajona: «Profesionālis tikai no profesionāļa var iegūt to informāciju, kas viņam visvairāk vajadzīga. Daloties pieredzē, notiek izglītošanās līdzi laikam, no vairākām idejām var izlobīt sev aktuālāko.»
M.Krišmanim var zvanīt pa tālruni 9439542 vai 3276736 (mājās).
