Kā attīstīt laukus un ieinteresēt ļaudis palikt provincē – ar šādu domu Zviedrija no 8. līdz 10. aprīlim bija izvilinājusi 15 ES valstu lauksaimniecības ministrus no ikmēneša tikšanās vietas Briselē uz Jēmtlandes provinci Zviedrijas vidienē.
Kā attīstīt laukus un ieinteresēt ļaudis palikt provincē – ar šādu domu Zviedrija no 8. līdz 10. aprīlim bija izvilinājusi visu 15 Eiropas Savienības (ES) valstu lauksaimniecības ministrus no tradicionālās ikmēneša tikšanās vietas Briselē uz Jēmtlandes provinci Zviedrijas vidienē.
Ministriem vairāk rūp sērgas apkarošana
Pēc sāmu ziemeļbriežu audzētāju apmeklējuma, pēc relaksācijas zirgu sacensībās un uz sniega motocikliem Jēmtlandes kalnos mājasmāte – Zviedrijas lauksaimniecības ministre Margereta Vinberga – bija cerējusi apspriest lauksaimniecības politikas nākotni pēc 2006. gada. Mutes un nagu sērgas jautājumus viņa gribēja atlikt uz tikšanās pēdējo dienu, tomēr tas neizdevās. Slimības aktualitātes piespieda ķerties pie tās vispirms un vēlreiz atgriezties arī noslēgumā.
Ministri apsvēra iespēju vakcinēt visus lopus, lai beidzot apturētu kaites izplatīšanos. Vācijas ministre Renāte Kīnaste cerēja saņemt atļauju vakcinēt tos vismaz pierobežas fermās, kuras apdraud Nīderlandē izplatījusies sērga. Visu mājlopu vakcinēšanu centās panākt Nīderlandes lauksaimniecības ministrs Lorenss Janss Brinkhorsts.
Tomēr ES ministri un Eiropas Komisija palika pie iepriekšējās stratēģijas – mutes un nagu sērgu ierobežot ar lopu izkaušanu un sadedzināšanu. Britu pieredze pierādot, ka saslimstības griesti jau sasniegti un kaitei jāiet mazumā. Pieļauta tikai piespiedu vakcinācija Nīderlandē un profilaktiskā vakcinācija Lielbritānijā, bet vakcinēto lopu pienam un gaļai noteikti stingri lietošanas ierobežojumi.
Kā zināms, potēšana paglābj veselos lopus, bet neļauj kontrolēt slimības izplatību, jo vesela un slima dzīvnieka testa rezultāti ir identiski. Pie tam visu 300 miljonu mājlopu vakcinācija izmaksā pārāk dārgi, bet darbojas tikai sešus mēnešus un tikai pret vienu no septiņiem sērgas paveidiem.
Lauksaimniecības politika ES ir jāmaina
Tikšanās reizē ministri apmeklēja sacīkšu zirgu centru Vongenā un vēroja skriešanos. Zirgkopība Zviedrijā ir piedzīvojusi atdzimšanu kā turīgu cilvēku vaļasprieks. Nākamais transporta līdzeklis pēc «Volvo» zviedru ģimenei ar stabiliem ienākumiem ir zirgs. Pilsētnieki savu zirgu lūko izmitināt pie fermera, par ko maksā ap 50 latu mēnesī, bet nedēļas nogalē atbrauc uz laukiem un dodas izjādēs. Vongenas zirgaudzētavu ministre kolēģiem rādīja kā veiksmīgu piemēru darbavietu radīšanai mazapdzīvotā reģionā.
Savukārt sāmu reģiona apmeklējums bija ierosme domāt par nomaļus dzīvojošas tautas kultūras, dzīvesveida un tradicionālās nodarbes – ziemeļbriežu audzēšanas – saglabāšanu. «Aijvina ir vieta, kur var attīstīt tūrismu un sāmu kultūru atvērt ikvienam,» sacīja Zviedrijas ministre. Savukārt Trangsvikenas ciemats, kurā krasi samazinās iedzīvotāju skaits, demonstrē, kā viņi var apvienoties pakalpojumu saņemšanai, – kopīgi strādā pasts, aptieka, pašvaldība un baznīca.
Vairāku valstu ministri uzstājās pret līdzšinējo ES kopējo lauksaimniecības politiku, kas radījusi intensīvas saimniekošanas metodes, kuru sekas savukārt ir pašreizējā lopkopības un visu patērētāju uzticības krīze.
«Mēs nevaram turpināt subsidēt intensīvas un vienādas lauksaimniecības metodes, kas kaitē videi, rada lielus pārtikas pārpalikumus un kroplīgi ietekmē trūcīgos zemniekus jaunattīstības valstīs,» pēc trīs dienu diskusijām visu ministru vārdā secināja Margareta Vinberga. Neformālajai lauksaimniecības nākotnes apspriešanai nevajadzēja beigties ar obligātiem lēmumiem, taču visi bija vienisprātis, ka lauksaimniecības politika ir jāmaina.
Jaunā lauku politika – «jauns līgums ar zemniekiem»
Lauksaimniecības komisārs Francs Fišlers teica: «Kad ļaudis Eiropā apsēžas, lai paēstu, viņi uz saviem šķīvjiem grib labu, veselīgu pārtiku. Tās nav papildu prasības, tās ir būtiskas kā patērētājiem, tā fermeriem. Mums nepārtraukti ir jāapliecina, ka mūsu produkti ir izaudzēti un novākti ar lielu rūpību pret augiem, vidi un dzīvniekiem. Arvien vairāk virzoties uz ilgtspējīgu lauksaimniecību, mums jāizglīto zemnieki, jo viņi ir pirmais pārtikas ķēdes posms. Mūsu pārtikas nākotne ir mūsu fermeru nākotne.» Savukārt veselības un patērētāju aizsardzības komisārs Deivids Birns atzina, ka «arvien vairāk patērētājos aug bažas par Eiropas modernajām lauksaimniecības metodēm un to ietekmi uz pārtikas ķēdi».
Lai nākotnē ikviens varētu saņemt drošu pārtiku, vācu «zaļā» lauksaimniecības ministre Renāte Kīnaste aicināja pārskatīt ES 40 miljardu eiro subsīdiju politiku – novērsties no masveida ražošanas un vairāk līdzekļu piešķirt bioloģiskajai lauksaimniecībai.
Pašlaik tirgus noteikumi nereti traucē investīciju piesaisti videi, lauku rajoniem un dzīvnieku aizsardzībai.
Jaunās lauksaimniecības politikas galveno ievirzi – ražot nevis vairāk, bet labāk – atbalsta Francija, Vācija un Spānija. Franču ministrs Žans Glavanī to raksturojis kā «jaunu līgumu ar zemniekiem», saskaņā ar kuru ES būtu jāpalielina lauku attīstības fondi un jāatbalsta ekstensīvā lauksaimniecība. F.Fišlers piekrita atbalstīt lauku attīstību, kam pašlaik noteikts ierobežojums – ne vairāk par 10 procentiem no lauksaimniecības budžeta.
