Nesen kā latviešu mūsdienu dramaturģijas iestudējumu skates žūrija vērtēja Egīla Šņores lugas «Kartupeļu pankūku smarža» izrādi Ā.Alunāna teātrī.
Nesen kā latviešu mūsdienu dramaturģijas iestudējumu skates žūrija vērtēja Egīla Šņores lugas «Kartupeļu pankūku smarža» izrādi Ā.Alunāna teātrī.
Žūriju, kas vērtē gandrīz deviņdesmit pieteikumu – vairākcēlienu un viencēliena lugu iestudējumus Latvijas profesionālajos un amatierteātros –, vada Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktors habilitētais filoloģijas doktors Benedikts Kalnačs. Viņa kolēģi žūrijas komisijā ir teātra zinātnieces Guna Zeltiņa un Silvija Freinberga, teātra kritiķi Normunds Naumanis un Undīne Adamaite, tulkotājs Matiass Knolls un televīzijas un teātra režisors Ģirts Nagainis. Kopā ar komisiju Jelgavā bija arī skates organizācijas komisijas locekle habilitētā mākslas doktore Līvija Akurātere.
Amatierteātri – latviešu dramaturģijai atvērtāki
Oriģināldramaturģijas iestudējumu skate notiek pirmo reizi. «Skates mērķis ir apjaust situāciju latviešu dramaturģijā,» «Ziņām» teica L.Akurātere. Viņa bija gandarīta par teātru aktivitāti, īpaši par profesionālajiem teātriem, kas sarosījušies un skatei pieteikuši divdesmit trīs latviešu dramaturgu darbu iestudējumus. Repertuārā ir mūsdienu populāru un aktīvi rakstošu autoru lugas, vienīgi Gunāra Priedes lugas tika pieteiktas pirms viņa aiziešanas aizsaulē. Galā parādē no 12. līdz 18. novembrim divdesmit vienu izrādi vērtēs arī ārzemju eksperti no Skandināvijas un Vācijas. Viņu viedoklis būs svarīgs, izdarot secinājumus par latviešu oriģināldramaturģijas un režijas kvalitātēm pasaules kontekstā.
«Visā pasaulē tiek stimulēta nacionālā dramaturģija, bet pie mums bija sezonas, kad profesionālie teātri iestudēja labi ja divas latviešu dramaturgu lugas. Tāpēc organizācijas, kuras rīko skati, jau pagājušā gada pavasarī nolēma, ka pienācis laiks apzināt šodienas latviešu dramaturgu vērtības un kļūdas, kā arī atjaunot teātru profesionālo interesi par viņu darbiem,» pēc «Kartupeļu pankūku smaržas» noskatīšanās stāstīja Līvija Akurātere. Mākslas zinātniece atzina, ka skate pierāda – interese ir atjaunojusies. Viņa piebilda, ka amatierteātri gan allaž vairāk bijuši ieinteresēti latviešu autoru darbu iestudēšanā. Visvairāk teātri ir izvēlējušies Māras Zālītes, Leldes Stumbres un Hermaņa Paukša dramaturģiju, bet skatē ir pārstāvēti arī citi autori.
«Aizkustināja tēma un varoņu likteņi»
Egīla Šņores lugas izvēlējušies divi teātri, «Kartupeļu pankūku smaržu» – Ā.Alunāna Jelgavas teātris. Pēc izrādes režisore Lūcija Ņefedova «Zemgales Ziņām» stāstīja par iestudējumu.
Kāpēc tieši šāda izvēle?
Bija divi iemesli, kāpēc pievērsos šim darbam. Lasot E.Šņores lugu, mani aizkustināja tās tēma un varoņu likteņi, bez tam materiālā saskatīju iespēju «izspēlēties» vienai no ilggadējām teātra aktrisēm Vijai Šulcei viņas jubilejai veltītā izrādē.
Varu vilkt paralēles ar Salamana Rušdi darbiem – viņš rāda cilvēku laikmetā, kā viņu ietekmē visi notikumi un nianses, kā viss, kas ar mums notiek, iedarbojas uz cilvēku. Līdzīgs skatījums ir E.Šņorem.
Lugu varētu vērtēt kā psiholoģisku pētījumu. Kas jūs saista galvenās varones Veltas raksturā?
Velta ir sieviete, kas cēlusies no aristokrātiskas ģimenes, bērnībā lutināta un dzīvojusi labā situācijā. Tagad viņa ir iemesta mūsu melnajā dzīvē – komunālajā dzīvoklī bez ūdens un citām ērtībām. Veltai kā sievietei grūti izkļūt no tā visa. Viņa savā sirdī ir drusku māksliniece, fantazētāja, ne velti viņas dēls raksta, viņa mīl mūziku. Veltai sāk veidoties konflikta situācijas ar vīru, bērniem. Tas ir dramatiski, jo nesabalsojas viņas dzīves peripetijas ar viņas iztēli. Tā viņa cīnās, kā varēdama. Būtībā viņa ir traģiska personība. Es izjutu, kā ar dažādiem cilvēkiem viņa ir dažāda: ar Dekeres kundzi viņa atplaukst, jo viņa prot uzklausīt.
Vēl traģiskāks ir otras māsas liktenis…
Tā notiek, ja dzīvē cilvēks nevar piepildīt savu mīlestību, sevišķi, ja tā ir bijusi vienreizēja un neatkārtojama. Zenta ir ievainota tik smagi, ka visa dzīve faktiski ir iznīcināta. Viņa ir daudz sasniegusi, izveidojusi tādu paštēlu, gribas teikt, viņa ir sasalusi. Tāpēc arī šis tēls šķita interesants.
Skatītāji atzinīgi vērtēja Birutas Čuderes iedzīvošanos tēlā, atzīmēdami viņas vizuālo un mentālo identificēšanos ar Zentu. Kā jūs vērtējat savas galveno lomu tēlotājas šajā lugā?
Esmu apmierināta. Viņas darīja ārkārtīgi nopietnu un nozīmīgu darbu. Izrādē viņas dzīvoja it kā citā dimensijā, jo abas spēlēja pavisam neparastā ampluā.
Kā šajā sezonā jūs raksturotu savu teātri, kādas ir izmaiņas, virzība?
Strādājam ārkārtīgi nopietni, tā tas ir bijis vienmēr. Tie, kas grib strādāt, ar katru jaunu lomu top citādi, tikai šobrīd biznesa pasaule uzliek smagus žņaugus: cilvēks nevar intensīvi darboties, kā viņam patiktu, jo katram sevi jānodrošina materiāli. Atceros, kā kādreiz neizjutu, ka, būdama režisore, nevarētu aktieri «presēt», tagad man jārēķinās ar savu aktieru laiku, komandējumiem.
Tomēr teātrī iesaistījušies un darbojas salīdzinoši daudz jauniešu.
Viņi vienmēr pie mums bijuši. Es gribētu teikt – te ir viens noslēpums: ja ar viņiem strādā, viņi grib darboties. Ar viņiem jāstrādā, daudz jāstrādā! Tad viņi arī ir. Ja viņi izjūt vairāk, ne tikai vienu uzstāšanos, bet šo intensīvo, radošo procesu, kas ar viņu notiek, ja viņi uztver to kā savu, ja sāk runāt zemapziņa, tad ir pavisam labi, tad ir kārtībā.
Kas teātrim jāpaspēj vēl šajā pavasarī?
Es sāku iesaistīt režijā jauno režisoru Raivi Altrofu. Aprīlī būs viņa iestudēta izrāde, es viņam drusku piepalīdzu. Tas tāds jaunums. Liels notikums būs brauciens uz Rīgu ar Priedem veltītu uzvedumu «Saruna ar Gunāru Priedi». Rādīsim viņa pēdējo ludziņu novelīti «Projām jāiet» koncertizpildījumā. Tas notiks 21. aprīlī Rīgas Latviešu Biedrības namā. Tas ir tikko iestudēts darbs, ko jelgavnieki vēl nav redzējuši. Nākamais darbiņš – manai aktrisei Ligitai Liepiņai ir septiņdesmit gadu jubileja, mēs iestudējam Ārijas Elksnes un Jāņa Grota «Vēstules Solveigai». Tā ir tradīcija – veltījumi mūsu ilggadējiem aktieriem, kam ir nozīmīgas jubilejas. Vasarā dosimies izbraukumos ar «Gaisa grābekļiem».
Latviešu mūsdienu dramaturģijas iestudējumu skatē 2001 piedalās:
Ā.Alunāna Jelgavas teātris. Egīls Šņore «Kartupeļu pankūku smarža». Režisore Lūcija Ņefedova.
Jelgavas 4. vidusskolas teātris «Vējlukturis». Septiņu Hermaņa Paukša lugu cikls «Izrāžu parāde». Režisori Hermanis Paukšs un Jānis Ulmis.
Zaļenieku amatierteātris. Irēna Folkmane «Godināšana». Režisors Guntis Krūmiņš.
Jelgavas Studentu teātris. Jānis Jurkāns «Amālija». Režisore Astra Kacena.
Jelgavas Jaunais teātris. Pauls Putniņš «Labā tīrības sajūta». Režisors Agris Krūmiņš.
Vircavas Drāmas kolektīvs. Valentīna Ozola «Sabīne». Režisore Sarmīte Sustrupe.
Tautas Mākslas centra dati
Skati rīko Latvijas Kultūras ministrija, Latvijas Teātra darbinieku savienība, Latvijas Dramaturgu ģilde, Latvijas Dramaturģijas aģentūra un Latvijas Rakstnieku savienība.
