Jau izsenis zināms, ka jebkurai darbībai ir sekas, nekas nekur nepazūd, runā pat, ka jebkad izsūtītās elektroniskā pasta vēstules saglabājas kaut kādos «x failos».
Jau izsenis zināms, ka jebkurai darbībai ir sekas, nekas nekur nepazūd, runā pat, ka jebkad izsūtītās elektroniskā pasta vēstules saglabājas kaut kādos «x failos». Un otra patiesība ir tā, ka uz faktiem un darbības sekām var raudzīties no dažādiem viedokļiem, kas var būt pilnīgi pretēji. Katram uz to ir tiesības, taču jāatceras, ka loģisku argumentu daudzums ir noteicošais, kāda redzējuma atbilstībai vai neatbilstībai objektīvajai realitātei. Un skarbo realitāti var izmantot gan problēmu risināšanai, meklējot izeju no tām, gan arī vienkārši sava politiskā kapitāla vairošanai. Kā klasisku piemēru var minēt siltummaksu lēcienu augšup, sākot ar rēķiniem par janvāri. Priekšvēlēšanu apmātībā vairums politiķu tobrīd acīmredzami nebija spējīgi mēģināt daudzmaz konstruktīvi risināt samilzušo problēmu, toties viena otra partija nekavējās situāciju izmantot vainīgā meklēšanai un savu pogu spodrināšanai, «nevēlēdamās» redzēt vairākus objektīvus apstākļus. Vai pilsētas iedzīvotājiem no tā bija kāds reāls labums – par to stipri jāšaubās.
Nu pienākusi kārtējā reize, kad atsevišķu partiju biedri mēģinās uzpūst savu politiskā gaisa balonu, lai paceltos vēl augstāk. Proti, ir publiskots pagaidām vēl kreditoru sapulcē neapstiprinātais STU darbības pārskats par 2000. gadu, par ko ir saņemts arī zvērināta revidenta Aladina Sproģa atzinums. Revidents atzīst, ka gada pārskats «kopumā būtiskajos aspektos sniedz skaidru priekšstatu par uzņēmuma prasībām un saistībām, peļņu vai zaudējumiem, norēķiniem ar valsts budžetu uz pārskata gada pēdējo dienu». A.Sproģis kārtējo reizi atgādina, ka uzņēmums pārskta gadā kļuvis maksātnespējīgs, tā pašu kapitāls ir negatīvs un vairākkārt pārsniedz uzņēmuma pamatkapitālu. Skaidrs: ja tas tā nebūtu, nebūtu arī pamata uzņēmumu pasludināt par maksātnespējīgu.
Runājot par peļņas vai zaudējumu aprēķinu, jāatzīst, ka STU zaudējumi pagājušajā gadā – gandrīz 3,6 miljoni latu – nav no gaisa grābti. Piemēram, 1,2 miljonus latu saskaņā ar likumdošanu par maksātnespēju veido sākotnēji grāmatvedībā neuzskaitītās kreditoru prasības un to soda procenti, ap 670 tūkstoši latu zaudējumos ierakstīti saskaņā ar Domes lēmumu par pastāvīgās maksas atmaksāšanu iedzīvotājiem 70% apmērā, ap 500 tūkstošiem latu lieli zaudējumi radušies valūtas kursu svārstības rezultātā, par vēl vieniem 500 tūkstošiem latu izveidoti uzkrājumi nedrošajiem debitoriem, par strīdīgajiem 204 tūkstošiem latu palielinājusies Finansu ministrijas prasība pret STU. Ir arī vairākas mazākas zaudējumus izskaidrojošas pozīcijas. Intriģējošākā no tām – zaudējumos ierakstītie 133 tūkstoši latu, ar kuriem vēl pirms uzņēmuma maksātnespējas iestāšanās it kā segta nepabeigtā celtniecība, par ko pašlaik uzņēmuma grāmatvedībā nav dokumentāla apliecinājuma. Ir vietā jautājums: ar ko nodarbojās pārraudzības padome iepriekšējās Domes laikā?
Zvērināts revidents A.Sproģis atzinumā par STU pagājušā gada darbības pārskatu nav atklājis pārkāpumus. Ja tādi ir, domājams, kreditoru komiteja, kurā ietilpst arī Finansu ministrijas pārstāvis, noteikti tos atklās.
Tā nu iznācis, ka tieši tagad jaunā Dome aktīvi risina sarunas par STU akciju kontrolpaketes pārdošanu ar potenciālajiem STU investoriem – franču uzņēmumam «Dalkia», kura pārstāvji, protams, nekavēsies izmantot jebkuru iemeslu, lai samazinātu summu, kuru «Dalkia» būs jāmaksā par STU kontrolpaketi. Cik zināms, Francijas kompānijas pārstāvjiem informācija par reālo situāciju uzņēmumā un prognozējamiem zaudējumiem bija zināma vēl pagājušā gada beigās, un jaunajai Domei vajadzēja rēķināties ar to un būt gatavai šos argumentus atspēkot. Šobrīd aktuālākais jautājums drīzāk saistāms ar jaunās Domes spējām risināt sarunas ar «Dalkia», nepadarot Jelgavas iedzīvotājus par ķīlniekiem. Atmetot populismu, nevajadzīgās ambīcijas un turpinot konstruktīvi uzsākto darbu, jaunajai Domei ir iespējas izvest pilsētu no purva.
