Strādāju Skolotāju ielā, un nesu atkritumus uz konteineru, kas atrodas pretī mājai nr.7. Pie tā bieži uzbrūk suns – vidēji liels, vājš, ar garu noplukušu spalvu.
Strādāju Skolotāju ielā, un nesu atkritumus uz konteineru, kas atrodas pretī mājai nr.7. Pie tā bieži uzbrūk suns – vidēji liels, vājš, ar garu noplukušu spalvu. Laikam pusbadā dzīvo, ja grozās pie atkritumu kastēm. Rej arī uz garāmgājējiem. Biju aizgājusi uz Municipālo policiju un stāstīju par to. Inspektors izlikās ļoti aizņemts, šo to pierakstīja, tikai nekas netika darīts. Suņa īpašnieks ir gados vecāks vīrs ar dūšīgu miesas uzbūvi.
Nākot uz darba biržu, bieži cilvēki ņem suņus līdzi telpās vai atstāj ārā uz lieveņa. Arī māmiņas savus bērniņus ņem līdzi, ja nav pie kā atstāt. Maziņais ratiņos, lielākais to pieskata, kamēr māmiņa nokārto savus papīrus. Vai šos bērniņus nevar sakost suņi? Tie tur bieži ir pat vairāki. Es zvanīju policijai, lai atnāk un paskatās, kas te notiek. Viņi atbildēja, ka neesot mašīnas, ar ko atbraukt. Vai tiešām pāris simts metru nevar kājām atnākt?!
Nevar tā – atvērt durvis un suni izlaist ārā. Ja tur kustoni, tad par to ir jārūpējas.
Kundze, kas strādā Skolotāju ielā
