Savienība «Latvijas ceļš» šajā Jelgavas Domes sasaukumā ir pārstāvēta tikai ar vienu deputātu, un tas ir uzņēmējs Einars Grigors.
Savienība «Latvijas ceļš» («LC») šajā Jelgavas Domes sasaukumā ir pārstāvēta tikai ar vienu deputātu, un tas ir uzņēmējs Einars Grigors.
«LC» pagaidām nav pieslējies nevienai domnieku frakcijai un, kā izskatās, zināmā mērā ir ieņēmis novērotāja pozīcijas. Tajā pašā laikā «LC» rokās patlaban atrodas valdības groži, un daudzus faktorus Jelgavas turpmākajā attīstībā noteiks tieši valdības atbalsts, par kuru valdību veidojošajām un pilsētas Domē pārstāvētajām partijām būtu nopietni jāpacīnās.
Savas domas par spēku samēriem jaunajā Domē, iespējamo Siltumtīklu problēmas risinājumu un domnieku attieksmi pret darbu E.Grigors atklāj sarunā ar Modri Sprudzānu.
Kā situācija Domē izskatās no deputāta viedokļa? Vai jau ir iezīmējušās valdošās koalīcijas aprises?
Pagaidām to nevar nosaukt par koalīciju, bet par vienošanos uz vienu balsojumu ar automātisku pagarināšanu pēc pirmā balsojuma labvēlīga iznākuma arī uz tālākiem balsojumiem – par vietniekiem un izpilddirektoru. Manuprāt, tas ir pareizs solis, jo priekšsēdētājam jāzina, ar ko viņš strādās kopā: vai viņš pats atbalsta vienu vai otru kandidatūru vietnieka vai izpilddirektora amatam, jo tā faktiski ir viņa komanda.
Pārējo deputātu loma, kā es redzu pēc nedaudzajām notikušajām Domes sēdēm, ir samērā neliela. Ja vien deputāts pats aktīvi nedarbojas, neinteresējas un nepieslēdzas darbam visās komitejās, kur viņam ir ļauts piedalīties, vai arī nevirza to, tad vairāk vai mazāk viņam ir statista loma. Viņš darbojas kā balsošanas mašīna. Vai tā balso par labu priekšsēdētājam vai arī atkarībā no savas sirdsapziņas un pārliecības – tas ir cits jautājums. Būtībā deputāts ir tikai tas, kas paceļ roku, – vai nu pēc savas pārliecības, vai nu pēc iepriekšējas vienošanās balsot par kādu lēmumu.
Iepriekšējā sasaukumā daudziem deputātiem bijis dziļi vienalga, par ko viņi balso. Ir vairāki juridiski un tehniski sarežģīti jautājumi, kuros deputāts, būdams skolotājs vai mehāniķis vai uzņēmējs, nevar īpaši iedziļināties. Un tāpēc arī es ierosināju pārtraukt pirmo Domes sēdi, jo dokumentu mape tika izsniegta vēlāk nekā trīs stundas pirms ārkārtas sēdes, kas nu absolūti neļauj iepazīties ar dokumentu paketi. To nevar izdarīt dažu minūšu laikā pirms sēdes.
Runājot par koalīciju, tās veidošanās acīmredzot notiks diezgan smagi un sarežģīti, jo katrai partijai ir savas intereses un nostāja. Priekšsēdētājam varbūt ir viens redzējums, partijām – cits. Kaut vai aktuālais Siltumtīklu jautājums. Varbūt priekšsēdētājam ir viens viedoklis, atsevišķu partiju deputātiem – cits, un šī problēma varētu izraisīt saasinātu reakciju.
Ļoti žēl, ka priekšsēdētājs vēl līdz šim brīdim deputātus nav iepazīstinājis ar savu problēmas risinājuma variantu. Vismaz man nav nekādas informācijas.
Kurā pusē tagad atrodas «LC»? Vai tas ir skaidrs atbalsts priekšsēdētājam vai arī «LC» balsojums ir atkarīgs no attiecīgā jautājuma?
Tā kā «LC» nav parakstījis nekādu vienošanos ne ar vienu politisko spēku, «LC» Jelgavas nodaļas valdes sēdē un arī partijas konferencē neilgi pirms tam vienojāmies, ka «LC» pārstāvji balsos pēc veselā saprāta. Lai lēmums nestu labumu pilsētai, uzņēmējdarbības attīstībai.
Privatizācijas jautājumos, protams, maksimāli ātra privatizācija. Kāda ir pozīcija «LC» programmatiskajās nostādnēs, tādu «LC» deputāti to arī ieturēs. Ja kāds balsojums ir pret «LC» nostādnēm vai kāda deputāta pārliecību, tad, protams, tiks balsots pret. Tas vairāk attiecas uz sāpīgajiem, konceptuālajiem jautājumiem – Siltumtīkliem, pilsētas vides attīstību, pilsētas budžeta papildināšanu, investīciju piesaisti. Tie ir principiāli svarīgi, tajos jāredz risinājumi, jābūt priekšsēdētāja komandas piedāvājumiem.
Varbūt būtu jāveido arī deputātu darba grupas – nevis pēc politiskā, bet gan pēc profesionālā principa. Sanāk kopā četri seši deputāti (optimālais darba grupas lielums), un priekšsēdētājs liek darba grupai izstrādāt deputātu priekšlikumus par kādu problēmu. Lai tā nav ne komisija, ne komiteja, bet ir deputātu darba grupa, kas nestrādā tikai 20 – 30 minūtes, izskatot 25 jautājumus. Deputāti sasēžas pie viena galda, atklāti diskutē par vienu problēmu un ar attiecīgās komitejas starpniecību virza šo jau profesionāļu apspriesto jautājumu uz Domi.
Ar ko, jūsuprāt, ir izskaidrojama vilcināšanās, ievēlot izpilddirektoru?
Es domāju, ka pirmām kārtām ar piemērotas kandidatūras trūkumu, jo amats ir pietiekami atbildīgs. Ja Domes priekšsēdētājs nolēmis pietiekami enerģiski strādāt ilgtermiņā, tad izpilddirektora amatā būs maksimāla slodze. Valsts mērogā tas būtu Ministru prezidents – izpildvaras pirmais cilvēks. Tāpēc ļoti svarīgi izvēlēties personu, kura spēj tikt galā ar šo darbu, kurai ir iepriekšēja pieredze gan vadības, gan arī saimnieciskajā un ekonomiskajā darbā. Tādēļ ir ļoti grūti izvēlēties piemērotu kandidatūru.
Es vēl negribētu apspriest kandidatūras, par kurām runā kuluāros, bet principā ir vienošanās, ka šis amats pienākas Tautas partijai (TP), un, domāju, būtu loģiski, ka TP pārstāvis to ieņemtu. Tad saprotu, ka no pieciem, par kuriem runā kuluāros, četri ir vienkārši jāatmet. Paliek viens, un, ja viņš neder, jāmeklē kāds cits, bet ne no šiem pieciem.
Kā jūs prognozējat Siltumtīklu problēmas risinājumu? Kā liecina informācija, kas ir mūsu rīcībā, sarunas ar «Dalkia» risinās samērā strauji.
Vispirms es gribētu redzēt līguma teksta projektu, jo tas ir jāveido ļoti pārdomāti un izsvērti. No vienas puses – lai neaizbaidītu investoru, no otras – lai nepadarītu pilsētas iedzīvotājus par ķīlniekiem. Tam būtu jābūt ļoti pārdomātam, ar zināmu aizsardzību pret nekontrolētu tarifu celšanos. Ja tas tiks panākts līgumā, «okay», tas ir atbalstāms. Ja paliks kaut kādas spraudziņas un investors pēc pusgada vai gada varēs sākt pilsētai diktēt noteikumus, tad šādu vienošanos parakstīt nedrīkst.
Līguma tekstu vajadzētu sastādīt cilvēkiem, kas ar to nodarbojas profesionāli, neatkarīgiem juristiem, kas ņemtu vērā abu pušu intereses. Nedrīkst būt spēle vienos vārtos. Ja ar šo līgumu mums ir jāparaksta spriedums iedzīvotājiem, tad es drīzāk ieteiktu mēģināt citus variantus. Droši vien mierizlīguma variantu bez investora piesaistīšanas.
Ja investors ir gatavs ienākt ar septiņiem astoņiem miljoniem latu, tad viņš noteikti arī gribēs atdevi. Un ātru. Citādi viņš varētu ieguldīt kaut vai Latvijas valsts vērtspapīros, un tur nopelnītu savus 8 – 10% gadā. Garantētus! Tā kā šeit varētu būt zināmi zemūdens akmeņi, kurus vajadzētu savlaicīgi pamanīt un neparakstīt tādu līgumu, kas mūsu «laiviņu» uzmet uz šiem akmeņiem.
Priekšvēlēšanu diskusiju laikā daudz tika runāts par Domes administrācijas darba optimizāciju. Jūs esat kļuvis deputāts. Vai jums ir radušās kādas ieceres, vai varētu uzlabot Domes administrācijas modeli un darba efektivitāti?
Šķiet, ka administrācija ir diezgan smagnēja. Man nav bijusi iespēja sīki iepazīties ar visu nodaļu un departamentu darbību. Es būšu šīs struktūras optimizēšanas piekritējs, uzaicinot darbā profesionāļus, varbūt atsakoties no viena otra nodaļu darbinieka vai vadītāja.
Divu vai triju speciālistu vietā pieņemt vienu vai divus ar pietiekami labu atalgojumu un tādus cilvēkus, kas astoņas stundas strādā, nevis dzer kafiju vai iet uz baseinu. Iepriekšējās Domes laikā pats savām acīm redzēju pie sienas paziņojumu, ka Domes darbinieki pulksten 15 tiek gaidīti, man liekas, universitātes baseinā uz bezmaksas peldēšanu. To sedz Dome. Plkst.15 visi darbinieki nomet pildspalvas un nesas peldēties darba laikā. Tādas lietas nedrīkst notikt!
Astoņas stundas ir jāstrādā un ir jāstrādā, varbūt tas būs par stipru teikts, slapjām mugurām. Ja noteiktajā termiņā jāsasniedz mērķis, ir jāstrādā arī deviņas, desmit un pat 12 stundas. Domes vadībai savukārt jāatrod motivējoši faktori, kas liek šiem darbiniekiem to darīt, un tad arī būs panākumi.
Vai nav tā, ka Siltumtīklu jautājums ir izvērties par kārtējo iespēju vairot politisko kapitālu, bet pārējie darbi zināmā mērā tiek atstāti novārtā?
Jautājumu, kas būtu jārisina, ir vesela gūzma. Slikti ir tas, ka pašlaik vēl nav izpilddirektora, slikti ir arī tas, ka izpildvarā nav pietiekami daudz profesionāļu, kas spēj strādāt bez vadības. Izpildvarai būtu jāstrādā kā labi ieeļļotam mehānismam arī bez izpilddirektora. Situācija uzlabotos, ja būtu atbilstošas kvalitātes un līmeņa izpildvara un ja tajā strādātu kvalificēti profesionāļi. Pašlaik tā tas ir tikai daļēji, bet iespējas ir. Sakārtojot struktūru, tā varētu darboties pietiekami efektīvi.
Vajag atcerēties vēlētājiem dotos solījumus, tie ir jāizpilda. Un lai to izdarītu, jāstrādā. Nevar atnākt uz Domi, trīsreiz pacelt roku un iet mājās, lepni paziņojot: es esmu domnieks.
