No ikvienas slimības labāk ir pasargāties nekā no tās ārstēties. Izņēmums nav arī dzīvnieku mutes un nagu sērga.
No ikvienas slimības labāk ir pasargāties nekā no tās ārstēties. Izņēmums nav arī dzīvnieku mutes un nagu sērga.
Ja netiks veikti elementārie pasākumi sērgas profilaksei, tad neefektīvs būs viss, ko mums pašlaik piedāvā — augstās komisijas situācijas novērtēšanai, dezinfekcijas līdzekļi un paklāji, barjeras, kameras, brīdinājuma uzraksti utt. Nekavējoties mums ir jāķeras pie vistiešākā slimības iznēsātāja – apkārtklejojošo suņu un kaķu – apkarošanas. Tas, kamēr nav par vēlu, jādara visās apdzīvotās vietās. Šim pasākumam nevajag lielus līdzekļus, tajā jāiesaistās un tas ir jāvada instancēm, kas par to atbild pašvaldībās.
Strādājot par veterinārārstu, man ir iznācis sastapties ar mutes un nagu sērgu. Tas bija 1953. gadā, kad Latvijā šī slimība bija diezgan izplatīta. Man Valmieras rajona Burtniekos bija jāārstē slimie dzīvnieki un jānovērš komplikācijas jau pārslimojušajiem. Ārstēju gan liellopus, gan cūkas un aitas.
Tolaik dzīvniekus neiznīcināja un nededzināja. Tos, kam pēc pārslimošanas bija komplikācijas, izvērtēja gaļai, bet pārējiem pēc karantīnas atcelšanas nebija nekādu ierobežojumu. Ekonomiskie zaudējumi, protams, nebija mazie, bet ar to ir jārēķinās.
Tagad, ja gribam izbēgt no saslimšanas, kā jau teicu, pirmais pasākums ir likvidēt klejojošos suņus un kaķus. To migrācija nav kontrolējama. Es dzīvoju Dobeles šosejā 96 un ap māju vienmēr redzu šos dzīvniekus. Tiem neviens netraucē vairoties un augt brīvā dabā. Domāju, ka māju vecākajiem jāizvirza prasība regulāri informēt komunālo dienestu par šādu dzīvnieku pulcēšanos.
Tikai tad, kad šis darbs tiks darīts nopietni, mēs varam cerēt uz pasargāšanos no sērgas.
Ilgars Puškevics, bijušais veterinārārsts
