Man ir viens lūgums – vai ar avīzes palīdzību nevarētu noskaidrot par griķu izmantošanu lopbarībā?
«Man ir viens lūgums – vai ar avīzes palīdzību nevarētu noskaidrot par griķu izmantošanu lopbarībā? Vai griķus un to miltus var dot govīm un cūkām? Kāda ir to barības vērtība? Kāda varētu būt dienas deva? To pašu es gribētu uzzināt arī par biešu graizījumiem.
Ārija Karlsone Vircavas pagastā»
Ar šo vēstuli iepazīstinājām Jelgavas Lauksaimniecības konsultāciju biroja lopkopības speciālisti Silviju Čimu. Lūk, ko viņa sacīja.
«Griķi ir līdzvērtīgi miežiem. Kilograms griķu graudu satur 0,98 barības vienības, salmu – 0,30, zaļbarības – 0,14 barības vienības. Vienā graudu barības vienībā ir 79 grami sagremojamā proteīna, salmu – 95,2, zaļbarības – 106,5 grami sagremojamā proteīna. Griķus kā govīm, tā cūkām izbaro kā jebkuru spēkbarību. No tiem nevar celties nekāds ļaunums, protams, ja nepārdozē. Taču, manuprāt, lopbarībai izdevīgi ir izmantot tikai sīkos graudus, pelavas, zaļbarību, salmus, jo uzskatu, ka mājlopiem dot labos griķu graudus nav ekonomiski izdevīgi.
Manuprāt, pareizāk tos ir pārdot pārstrādei. Pagājušajā rudenī, piemēram, «Rīgas dzirnavnieks» par tonnu griķu graudu maksāja vairāk nekā 100 latu. Un tas ir arī saprotami, jo griķi ir diētisks produkts, tie ir bagāti ogļhidrātiem, viegli sagremojamām olbaltumvielām, B un PP vitamīniem. Griķu biezputra ar pienu pēc aminoskābju sastāva ir līdzvērtīga gaļai. Griķi veicina holesterīna izdalīšanos, samazina asinsvadu kapilāru trauslumu un ir vēl citādi ārstnieciski noderīgi.
Griķus var izmantot zaļmēslojumam. Tie kā priekšaugs ir labvēlīgi visām citām kultūrām. Griķi ir arī labs medus augs – no hektāra var ievākt līdz 120 kilogramu. Griķu medus kristalizējoties nesacietē.
Par biešu graizījumiem – tajos ir maz fosfora un proteīna, kilogramā svaigu graizījumu ir tikai 0,1 barības vienība un pieci seši grami sagremojamā proteīna. Graizījumus izbaro kopā ar labu skābbarību, tauriņziežu sienu. Ieteicamā deva slaucamai govij ir no astoņiem līdz desmit kilogramiem dienā. Graizījumus var izbarot kā svaigus, tā skābētus. Ļoti jāuzmanās, lai tie nebūtu pelējuši vai kā citādi bojājušies.»
