No 1997. gada 1. novembra visi jaundzimušie diennakts laikā pēc dzimšanas saņem valsts garantēto un samaksāto vakcīnu pret vīrushepatītu B.
No 1997. gada 1. novembra visi jaundzimušie diennakts laikā pēc dzimšanas saņem valsts garantēto un samaksāto vakcīnu pret vīrushepatītu B (VHB).
Pašlaik Latvijā no inficēšanās nav pasargāti bērni, kas dzimuši pirms minētā gada, pusaudži un pieaugušie. Diemžēl pēdējos gados strauji palielinās ar šo slimību sasirgušo skaits. Arī Jelgavā cilvēkiem ir risks saslimt kaut vai tāpēc, ka mūsu pilsētā ir daudz narkomānu – izlietotās šļirces redzam nomestas namu kāpņu telpās, parkos un citur. Šā gada četros mēnešos Jelgavā un rajonā kopējais slimnieku skaits sasniedzis jau pusi no 2000. gada slimnieku skaita.
VHB izraisītājs vīruss jeb Austrālijas antigēns pazīstams kopš 1965. gada. VHB ir nopietna infekcijas slimība. Tā norit ar aknu bojājumiem un var attīstīties hroniskās formās, kas izraisa aknu vēzi. Pēc pārslimota akūta vīrushepatīta B var attīstīties slimības hroniskas formas, kas periodiski paasinās, un cilvēka veselības stāvoklis pamazām pasliktinās.
Bieži cilvēks, it sevišķi bērni un gados jauni slimnieki, kļūst par vīrusa nēsātāju. Tas nozīmē, ka viņu asinīs vienmēr cirkulē vīruss un asinis un citi organisma šķidrumi ir bīstami citam cilvēkam pat ļoti niecīgā daudzumā.
Hepatīts izplatās:
intravenozi lietojot narkotikas, izmantojot vienu šļirci;
seksuālos kontaktos – dzimumaktu ceļā var notikt inficēšanās, ja partneris ir vīrusa nēsātājs;
reti asinspārliešanas rezultātā;
medicīnisku manipulāciju rezultātā, ja instrumenti nav dezinficēti un sterilizēti atbilstoši prasībām;
ar siekalām un asarām – sadzīves infekcija;
gūstot mikrotraumas, piemēram, sporta spēlēs;
ja māte ir vīrusa nēsātāja, tad caur placentu tiek inficēts bērns.
B vīruss ir ļoti izturīgs, tas saglabājas ilgi pat visniecīgākajā asins daļiņā. Piemēram, vārīšanas temperatūru tas iztur 45 minūtes.
No vīrushepatīta B var izvairīties vakcinējoties. Medicīnas firmas «Optima -1» vadītāja Ingrīda Budrēvica atzīst, ka jebkura vakcīna, kas aizsargā mūs no kādas slimības, ir laba lieta, jo nekas nav tik dārgi kā labot slimības izraisītās sekas. Diemžēl vēl no padomju laikiem cilvēkos ir saglabājusies zināma neuzticība pret potēšanos, kad bija sliktas kvalitātes vakcīnas un tās nebija pārāk efektīvas. Mūsdienās vakcīnas organismam neko sliktu nenodara. Taču izvēle, vai potēties un kad to darīt, ir katra paša ziņā.
Diemžēl nezinām, kādu ceļu dzīvē aizies mūsu bērni. Tāpēc, ja ir iespēja, būtu labi, ja pusaudži būtu imūni pret šo slimību. Lai aizsardzību iegūtu, cilvēkam ir jāsaņem trīs vakcīnas devas ar noteiktu laika atstarpi. Par vakcīnu ir jāmaksā. Ļoti aizņemti vecāki var ļaut savus bērnus potēt skolā, taču ikvienai mātei būs mierīgāks prāts, ja tas tiks darīts viņas klātbūtnē pie ģimenes ārsta vai Jelgavā vienīgajā sertificētajā Profilaktisko vakcināciju kabinetā firmā «Optima – 1» (bijusī bērnu poliklīnika).
Rakstā izmantoti
Latvijas Infektoloģijas centra direktores vietnieces Velgas Ķūses sagatavotie materiāli
Ar akūtu vīrushepatītu B reģistrētie saslimušie
Latvijā
1998. g. 398
1999. g. 453
2000. g. 718
2001. g. janvārī 170
Jelgavā un rajonā
1999. g.
kopā 26
t.sk.bērni līdz 18 gadiem 5
2000. g.
kopā 28
t.sk.bērni līdz 18 gadiem 10
2001. g.*
kopā 14
t.sk.bērni līdz 18 gadiem 2
* pirmie četri mēneši
