Pienācis jaunās tūkstošgades pirmais pavasaris, no kura mēs gaidām kaut ko īpašu. Sācies sējas laiks.
Pienācis jaunās tūkstošgades pirmais pavasaris, no kura mēs gaidām kaut ko īpašu. Sācies sējas laiks. Zemes darbu rūķi cītīgi gatavojas šim atbildīgajam cēlienam – bankā ņem kredītu, pērk tehniku, minerālmēslus. Par zemnieku rosību daudz raksta prese.
Šoreiz gan es runāšu par tiem vairāk nekā 17000 mazdārziņu apsaimniekotājiem, kurus masu saziņas līdzekļos piemin retāk. Ir iespējas ievērojami palielināt šo zemes kopēju kategoriju. Kavē to, šķiet, tikai bailes no nezināmā. Tas būtu darba lauks daudziem bezdarbniekiem, skolēniem, pensionāriem, kas grib sagādāt sev labus dārzeņus, ogas, kā arī nopelnīt kādu latu.
Valstī ir daudz brīvas lauksaimniecībā izmantojamas zemes pat Rīgas tuvumā. Mazdārziņu apsaimniekotāji neapgrūtina valdību – neprasa kredītus, dotācijas, tiem nav vajadzīga jaudīga tehnika.
Mēs zinām, ka cilvēkam vēlams gadā patērēt ap 160 kilogramu augļu un dārzeņu. Kāpēc tos neizaudzēt piemājas dārziņā vai personīgajā palīgsaimniecībā? Bieži iznāk dzirdēt par augstajiem dzīves standartiem ASV, kā arī par turienes augsto darba ražīgumu kā pilsētās, tā laukos. Tomēr tur ļoti daudzi izmanto mazdārziņus. Žurnālā «Novij sadovod i fermer» lasām, ka 33 miljoni amerikāņu (42 procenti no iedzīvotāju skaita) daļu ģimenē patērējamo produktu audzē paši. Šādā veidā izaudzē augkopības un lopkopības produkciju par 13 miljoniem dolāru jeb par 386 dolāriem no katra dārza, kura laukums ir 540 kvadrātmetru, iztērējot 19 dolāru.
Arī Latvijā daudzi šādā veidā var vismaz daļēji apgādāt ģimeni ar produktiem. Ogu un dārzeņu audzētāji ir pārliecinājušies, ka dabas dāvanas no pašu dārza garšo labāk nekā citur iegādātās. Arvien lielāka piekrišana ir svaigiem, tikko no dobes nākušiem dārzeņiem arī tirgū, jo tie ir ekoloģiski tīrāki, svaigi, smaržīgi un garšīgi.
Zinām, ka bez mēslojuma ieguldītais darbs nenesīs iecerētos augļus. Kūtsmēsli tagad ir deficīts visā valstī, jo pēdējos desmit gados mājdzīvnieku skaits samazinājies deviņas reizes. Rīgas apkārtnē tonna kūtsmēslu maksā līdz 50 latiem. Daudzi zemes kopēji spriež, ka bez šā tradicionālā mēslojuma var iztikt. Daudz lētāk un ērtāk ir izmantot minerālmēslus. SIA «Kemira» piedāvā sabalansētus minerālmēslus, kas satur augiem vajadzīgās barības vielas. Tie atbilst augstākai klasei, izaudzētajiem dārzeņiem ir laba garša un smarža, zems nitrātu saturs, tie atbilst tirgus standartiem, labi glabājas.
Jāatceras, ka kūtsmēsliem arī ir virkne trūkumu, piemēram, augsnē ar tiem ievazā daudz nezāļu sēklu, augu slimību, tos ir grūti transportēt un saglabāt.
Ja rodas pamatots jautājums, kā būs ar humusu, augsnes struktūru, ja ilgstoši neizmantosim organisko mēslojumu, tad var ieteikt gatavot kompostu no dārza, virtuves paliekām vai audzēt zaļmēslojumu – siderālo mēslojumu. Zaļmēslojumam ideālākais ir rudzu – vīķu mistrs, derīgi arī citi tauriņzieži, jo gumiņbaktērijas uz to saknēm ražo slāpekli. Taču arī rudzi labi irdina augsni, atbrīvo dabiskās ķīmiskās vielas, kas kavē nezāļu augšanu. Savā ģimenes dārziņā pēc agro dārzeņu novākšanas zaļmēslojumam sēju rudzus. Kad zelmenis krietni sakuplojis un paaudzies, apsmidzinu to ar herbicīdu raundapu eco. Pēc divām nedēļām zelmenis novīst. Rudenī tur bez augsnes irdināšanas var stādīt ķiplokus, tulpes, bet pavasarī citas kultūras. Zemes irdināšanu paveic rudzi ar savām saknēm, bet to virszemes daļa kalpo kā mulča un mēslojums.
Mazdārziņā, ja laukos ir māja vai vasarnīca, var audzēt trušus, tie ir pieticīgi dzīvnieki, mierīgi – neklaigā, netraucē kaimiņus. Truši nepievilina meža zvērus, ir viegli aprūpējami un lēti ēdināmi. Mazdārziņā var izaudzēt «gaļu» – dažādu šķirņu pupas, īpaši pupiņas, kas satur 22 – 26 procentus olbaltuma, kas pēc sava sastāva ir līdzīgs gaļas olbaltumam, satur neaizstājamās aminoskābes, ko cilvēks izmanto par 75 līdz 78 procentiem.
Tādā veidā ar ne pārāk lieliem līdzekļiem mēs varam nodrošināt ģimeni ar dārzeņiem, ogām un daudz ko citu, apvienojot lietderīgo ar patīkamo. Skolēni tā var iemantot darba iemaņas, nopelnīt kādu latu, vecāki cilvēki gūt dzīvesprieku, kliedēt vientulību, uzturēt tonusu, jo daba dziedē, ja nepārpūlas.
