Kā informē Labklājības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa, jaunā zāļu izsniegšanas kārtība nekādi nedrīkst ietekmēt pacienta tiesības saņemt kvalitatīvus un efektīvus medikamentus dažādu slimību ārstēšanai.
Kā informē Labklājības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa, jaunā zāļu izsniegšanas kārtība nekādi nedrīkst ietekmēt pacienta tiesības saņemt kvalitatīvus un efektīvus medikamentus dažādu slimību ārstēšanai.
30 procenti medikamentu aptiekās ir saņemami bez receptes, tas ir, gandrīz pusotrs tūkstotis dažādu zāļu, kuru pirkšanai nav nepieciešama ārsta izrakstīta recepte. Piemēram, paracetamols, aspirīns, citramons, validols ir bezrecepšu zāles.
Iedalījums «recepšu» un «bezrecepšu» zāles nav jaunums. Medikamentiem recepšu vai bezrecepšu statusu nosaka, zāles reģistrējot Latvijā. Recepte ir medicīnisks dokuments. To izrakstot, ārsts vienlaicīgi uzņemas atbildību par pacienta ārstēšanu.
Pie recepšu zāļu grupas pieder zāles, kas atbilst šādiem kritērijiem:
lietojot medikamentus atbilstoši ārsta norādījumiem vai zāļu lietošanas instrukcijai, bet bez medicīniskās uzraudzības, tās var radīt tiešus vai netiešus draudus cilvēka veselībai;
zāles bieži tiek lietotas, neievērojot ārsta norādījumus vai instrukciju, tādējādi radot tiešus vai netiešus draudus cilvēka veselībai;
medikamentu sastāvā ir vielas, kuru aktivitāti vai to izraisītās blakusparādības nepieciešams papildus pētīt;
zāles paredzētas parenterālai lietošanai (zāļu ievadīšanai ārpus gremošanas trakta) u.c.
Zāles ir sarežģītas ķīmiskas vielas, kas ietekmē mūsu organisma veselību. Tikai ārsts var izvērtēt to lietošanas nepieciešamību kādas slimības ārstēšanai katram pacientam atsevišķi, ņemot vērā viņa veselības stāvokli, zāļu saderību ar citiem medikamentiem, noteikt to lietošanas ilgumu, kā arī novērtēt iespējamās to blakusparādības. Blakusparādības – vairāk vai mazāk nopietnas – ir lielākajai daļai zāļu. To ražotājs, iesniedzot nepieciešamo dokumentāciju zāļu reģistrēšanai, var izteikt vēlmi, vai tā ražotais medikaments varētu būt recepšu vai bezrecepšu. Savukārt Valsts zāļu aģentūra, izvērtējot iesniegto dokumentāciju par medikamentiem, iespējamo blakusparādību kritērijus, kā arī citu Eiropas valstu pieredzi, nosaka to atbilstību recepšu vai bezrecepšu zāļu statusam.
Pašlaik ir noteikts, ka ārsts uz receptes var izrakstīt zāles, kas paredzētas 3 mēnešus ilgam ārstēšanās kursam, arī receptes derīguma termiņš ir 3 mēneši. Ja pacients nevar iegādāties visu zāļu daudzumu, kas izrakstītas uz receptes, recepte atstājama aptiekā un atlikušo zāļu daudzumu būs iespējams iegādāties vēlāk. Vai arī ņemot vērā to, ka receptes derīgas 3 mēnešus, ārsts jums var izsniegt vairākas tuvāko mēnešu laikā izmantojamās receptes zāļu iegūšanai.
