Grūti mums iet, sevišķi pensionāriem ar mazajām pensijām, kā arī tiem, kas katru rītu iet uz darbu ar ne visai iepriecinošu algu.
Grūti mums iet, sevišķi pensionāriem ar mazajām pensijām, kā arī tiem, kas katru rītu iet uz darbu ar ne visai iepriecinošu algu. Taču mēs esam pieticīgi un saticīgi. Bet vai apmierināti ir tie, kas saņem mēnesī 1000 latu un pat vairāk, vai viņi ir apmierināti? Nē! Viņi netiek galā! Mēs esam tauta, kas nemeklē laimi pasaulē, bet turas pie savas dzimtenes, lai cik ir grūti, jo dzimtene mums ir mīļa. Laimes meklētāji nevar mums atņemt ne karogu, ne himnu, mēs esam saimnieki savā Latvijā. Kam nepatīk, lai meklē laimi savā dzimtenē. Ja kāds uzdod jautājumu krievu valodā, es atbildu latviski. Man saka: «Govoriķe po russki, ja ņe poņimaju.» Bet ja es nesaprotu krieviski? Vai man noteikti jārunā svešā mēlē, vai nebūtu viņu pienākums vērsties pie manis manā valodā. Nezinu, cik ilgi tas tā var turpināties. Vai mēs paši neesam vainīgi, iznīcinot savu latviešu valodu?