Pirms nedēļas īsā laikā bija jāšķērso vairāku Eiropas valstu robežas. Bija iespēja pavērot, cik katra valsts nopietni izturas pret mutes un nagu sērgu.
Pirms nedēļas īsā laikā bija jāšķērso vairāku Eiropas valstu robežas. Bija iespēja pavērot, cik katra valsts nopietni izturas pret mutes un nagu sērgu. Jāsaka, visi bija sagatavojušies gods godam.
Turpceļā neko nemanījām, bet, braucot atpakaļ, katrā muitas kontroles punktā mūsu pienākums bija izkāpt no autobusa, nomazgāt rokas speciālos šķīdumos un pāriet pāri ar attiecīgu sastāvu piesūcinātam paklājiņam. Arī autobuss pārbrauca pār līdzīgu paklāju, tikai krietni lielāku. Šo lietu uztvērām ar pilnu atbildību un arī nakts laikā, šķērsojot robežu, cēlāmies augšā un mazgājām rokas. Kāds vēl pamanījās pajokot, ka sērgas dēļ ir ar mieru izmazgāt arī zobus un galvu. Vienīgi pārsteidza tas, cik dažādi katrā vietā bija organizēts šis pasākums.
Uz Eiropas Savienības robežas šķīdums bija maigs un smaržīgs. Sarūpēts arī tīrs ūdens, kur pēc tam rokas noskalot, tās pat kļuva mīkstas kā pēc krēma lietošanas. Uz robežas ar Poliju šķīdums likās pavisam cits, ne tik patīkams. Pēc robežas šķērsošanas pirmajā pieturvietā apstājāmies, lai sameklētu vietu, kur rokas varētu kārtīgi noskalot.
Bet visnožēlojamākā šī dezinfekcijas akcija bija, iebraucot Latvijā. Šķīdums bija kodīgs. Lai pēc tam rokas noskalotu, tīrā ūdens uz visu autobusa pasažieru skaitu bija palikusi tikai kāda pusglāze. Uz mūsu protestiem, ka nav tīra ūdens, neviens neatsaucās, robežsargi tikai noskatījās, un bija skaidrs, ka nevienam nerūp, kā ar tādām rokām sēdīsimies autobusā. Nekas cits jau mums neatlika, ar paceltām rokām sakāpām autobusā, centāmies nekam nepieskarties – ja nu kodīgais šķidrums izēd apģērbos robus.
Ar nožēlu jāsecina, ka atkal mūsu valsts nav bijusi pienākuma augstumos, lai visu noorganizētu līdz galam, jo nu jau bija ar ko salīdzināt. Pārsteidza tas, cik dažādi katrā robežā bija dezinfekcijas šķīdumi, bet par to varu spriest tikai ar tausti un smaržu, neiedziļinoties ķīmiskās formulās.
