Sliktas ziņas nedēļas sākums nesa Latvijas valdībai – darījums ar «Latvijas kuģniecību» nav noticis, un palietotā flote joprojām atrodas valsts īpašumā, jo iepriekš cerētā drošības nauda piecu miljonu dolāru apmērā PA kontā tā arī nav ieskaitīta.
Sliktas ziņas nedēļas sākums nesa Latvijas valdībai – darījums ar «Latvijas kuģniecību» («LK») nav noticis, un palietotā flote joprojām atrodas valsts īpašumā, jo iepriekš cerētā drošības nauda piecu miljonu dolāru apmērā Privatizācijas aģentūras kontā tā arī nav ieskaitīta. Patvērumu aiz Latvijas robežām meklēt devies ekonomikas ministrs Kalvītis, lai privatizācijas neveiksmes aizmirstu hokeja karsēju rindās. Toties potenciālajiem investoriem viss vēl priekšā – ja vien valdība nolems privatizāciju turpināt, process ievilksies vēl uz kādu gadiņu un «kuģniecības» cena nokritīs vēl par kādu miljonu desmitu. Tiesas priekšā stājušies nelegāli valstī iebraukušie un Doma baznīcu spridzināt draudējušie Krievijas nacionālboļševiki. Šīs prāvas sakarā varētu pat droši teikt, ka pret apsūdzētajiem vērsta maksimāli iespējamā likuma bardzība, un tas, protams, nebija pa prātam notiesāto domubiedriem, kas publiski un bez īpašas slēpšanās solījuši atdarīt ar letālām sekām. Svētku dienā – 1. maijā – nemiernieku vadoņi publiskā sanākšanā situācijas labošanai netieši aicinājuši izmantot dūres, atbalstītāju pulku kuplinājuši komunisma simboliku demonstrējoši ļaudis, bet kāds Maskavas fans «protestējot» apķēzījis Latvijas vēstniecības fasādi.
Labvēlīga fortūna bijusi pret Rīgas municipāļu kādreizējo pašprēmēšanos piekopušo priekšnieku Māri Liepiņu, kas ar tiesas spriedumu atjaunots amatā. Ja otrās instances tiesa šo spriedumu atstās negrozītu, tas būs vēl viens signāls par valsts bīstamo diagnozi «nesodāma grābšanas mānija».
Lai arī maija pirmā diena jau daudzus gadus nepulcē masveida gājieniem strādājošos un skolēnus, brīvvalstī šajā datumā svētī Darba svētkus, to izpausmēm ļaujot brīvu vaļu. 1. maijs sakrīt ar Satversmes sapulces sasaukšanas dienu un ir vienreizējs iemesls kongresā pulcēties Raiņa partijai – sociāldemokrātiem. Pamatlikuma dzimšanas dienā jo aktīvi tiek apspriesti tā grozījumi, un redzams, ka profesors Bojārs pastrādājis atbilstoši savai kvalifikācijai, uztaisot gaužām pretrunīgu pamatlikuma manuskriptu. Kamēr izmaiņas aktīvi tika apspriestas kongresā un žurnālistu klātbūtnē, sīka šīs partijas pārstāvju saujiņa izbrīvēja brīdi svaiga gaisa ieelpošanai un pašslavināšanai kabatas formāta mītiņa ietvaros.
Par spīti emocionālajam pacēlumam, veiksme šogad nebija mūsu hokejistu pusē. Neveiksmīgam sniegumam mijoties ar gluži saprotamām neveiksmēm, izveidojās situācija, ka līdz šim aizņemtā vieta būs no jauna jāiekaro. Bet – jau nākamgad.
