Kāds, nespēdams saprast, kā cilvēks var tik zemu nolaisties, raugās uz viņiem ar riebumu, vēl kāds izjūt nicinājumu par to, ka ar lielajiem nodokļiem spiests viņus uzturēt, cits izjūt žēlumu un reizumis izstieptajā saujā iemet kādu santīmu…
Kāds, nespēdams saprast, kā cilvēks var tik zemu nolaisties, raugās uz viņiem ar riebumu, vēl kāds izjūt nicinājumu par to, ka ar lielajiem nodokļiem spiests viņus uzturēt, cits izjūt žēlumu un reizumis izstieptajā saujā iemet kādu santīmu, bet citreiz pagriež galvu uz otru pusi, lai lūgumā pastiepto roku vai pār miskasti pārliekušos augumu neredzētu. Un liekas, neviens no mums nespēj iedomāties, ka reiz nežēlīga likteņa pavērsiena rezultātā pats var nostāties rindā pie nakts patversmes durvīm.
