Kas to būtu domājis, ka rabarberi, kuru krūms aug katrā lauku sētā, var būt arī nopietna biznesa kultūra! Izrādās, ka vācieši tos patērē daudz vairāk, nekā paši spēj izaudzēt.
Kas to būtu domājis, ka rabarberi, kuru krūms aug katrā lauku sētā, var būt arī nopietna biznesa kultūra! Izrādās, ka vācieši tos patērē daudz vairāk, nekā paši spēj izaudzēt. Un te nu darbalauks ir latviešu dārzkopjiem. Tikai nevajag nokavēt īsto rabarbermaizīšu sezonu, jo pēc tās vācieši steidzīgi pāriet uz ābolkūku ēšanu, mudina pazīstamā
agronome Mārīte Gailīte.
Latvijā pazīstamas divas vietējās rabarberu šķirnes – ‘Tukuma’ un ‘Ogres’. Diemžēl iegādāties to sēklas ir liela problēma, bet, izmantojot meristēmu kultūru, rabarberi mūsu valstī netiek pavairoti.
«Kurzemes sēklu» veikalos var iegādāties rabarberu šķirni ‘Viktorija’. Tā izveidota Anglijā, ir agrīna, intensīvi ziedoša šķirne ar sārtiem, bet patieviem kātiem, kuru garums ir 40 – 60 centimetru.
Rabarberu sēklas var sēt kastītēs siltumnīcā, pēc tam izpiķējot 10 –12 centimetru diametra podiņos, līdzīgi kā tomātus. Rabarberu dēstu audzēšana tuvākajos divos trijos gados Latvijā varētu izvērsties par nopietnu biznesu, uzskata Mārīte Gailīte, jo arī tirgū iegādāties kvalitatīvu rabarbera stādu nav viegli.
Rabarberus var sēt visu vasaru, bet stādīt – pavasarī un vasarā, bet ne vēlāk par augustu. Siltumnīcā izaudzēto dēstu uz lauka stāda jūlijā, kad tam izveidojušās trīs četras lapas. Rabarberus vienā un tajā pašā vietā var audzēt desmit gadu.
Rabarberu sēklas diedzē 20 – 22 grādu temperatūrā, lielā mitrumā, apsedzot ar plēvi. Tie sadīgst desmit dienu laikā un ir piķējami divu lapu fāzē.
Pamatmēslojumā rabarberiem dod kūtsmēslus, bet tad jārēķinās ar lielu darbu nezāļu apkarošanā. Vēlamais augsnes pH ir 5,5 – 6,5. Audzējot rabarberus lielā platībā, augsnes apstrādei var izmantot traktoru ar šauro frēzi un kultivatoru. Stāda 10 – 14 tūkstošus augu hektārā. Attālumam starp rabarberu rindstarpām jābūt 1,20 – 1,60 metriem, ja ravē ar rokām – 0,80 – 1 metrs. Vienam no otra augiem jāatrodas 60 – 80 centimetru attālumā. Pēc ražas novākšanas, ne vēlāk par 10. oktobri, pret nezālēm miglo ar raundapu vai taifūnu. Svarīgi ir apkarot vārpatu, lietojot ažilu. Ja nebūs vārpatas, pazudīs arī rabarberus postošais kaitēklis drātstārps.
Lai labāk ataugtu rabarberu kāti, divreiz sezonā tiem dod papildmēslojumu – kādu no firmā «Kemira Agro» ražotajiem mēslojumiem vai amonija salpetri.
Lai pavasarī rabarbers sāktu ražot ātrāk, to var apsiet ar perforēto plēvi. Rabarberus var vākt visu vasaru, un maldīgs ir priekšstats par kaitīgu vielu uzkrāšanos tajos pēc Jāņiem. Regulāri vācot un pareizi mēslojot, tajos nekas kaitīgs nevar uzkrāties, uzskata M.Gailīte. No viena un tā paša krūma rabarberus vāc ik pēc divām nedēļām, atstājot tievākos kātus un ierobežojot lapu daudzumu. Pēdējo reizi rabarberus vākt vajadzētu augusta vidū, lai tie var paspēt sagatavoties ziemai. Agronome atceras, ka savulaik dārzeņu audzēšanas saimniecībā «Rīga» iegūtas 50 – 70 tonnas rabarberu no hektāra.
Decembrī un janvārī rabarberus var steidzināt. Steidzināšanai izmanto četrus līdz sešus gadus vecu sakneni, turot to plus 15 grādu temperatūrā un normāli laistot.
