Zviedrija kā prezidējošā ES valsts ir aizsākusi diskusijas par piecu gadu periodu, kurā tiktu ierobežotas kandidātvalstu strādnieku tiesības doties meklēt darbu ES valstīs.
Zviedrija kā prezidējošā ES valsts ir aizsākusi diskusijas par piecu gadu periodu, kurā tiktu ierobežotas kandidātvalstu strādnieku tiesības doties meklēt darbu ES valstīs. Šis ierobežojums attiektos uz desmit kandidātvalstīm (izņemot Kipru un Maltu). Turklāt katrai dalībvalstij varētu tikt dotas tiesības pašām noteikt papildus vēl divus gadus moratoriju migrantiem. Tātad pavisam septiņus gadus pēc iestāšanās ES jauno dalībvalstu iedzīvotāji nedrīkstēs doties strādāt uz ārzemēm. Zviedrijas premjerministrs Jērans Pērsons kā ES Padomes prezidents ir izteicies pret šiem ierobežojumiem.
Tomēr pašreizējā kārtība un nākotnes darba tirgus prognozes liecina, ka arī šim vispārējam aizliegumam var sekot daudzi jo daudzi izņēmumi, kurus noteiks pati dalībvalsts. Piemēram, Vācija, kas ir viesstrādnieku aizlieguma iniciatore, cietīs no darbaroku trūkuma. Aprēķināts, ka nākamo 30 gadu laikā pensionāru skaits Vācijā palielināsies pusotras reizes, bet darbaspējīgo skaits samazināsies uz pusi. Tas ietekmēs labklājību un pensijas. Lai saglabātu pašreizējo labklājības līmeni, iemaksām pensiju fondā no pašreizējiem 19% no algas pēc 30 gadiem būtu jābūt 28%, bet veselības un citām sociālās apdrošināšanas iemaksām no 14% jāpalielinās līdz 23%.
Lai izietu no situācijas, Vācijas ekonomikai vajag darbarokas, kas pabarotu pensionārus. Pēc ANO aplēsēm, Vācijai katru gadu vajadzētu uzņemt pusmiljonu imigrantu. Arī pašreiz – līdz iestājai ES – ir iespējas iegūt darbu ES valstīs, bet… tās atkarīgas no darba meklētāju informētības un kontaktiem, no darbā vervējošo privātuzņēmēju iniciatīvas un godprātības. Nodarbinātības valsts dienests atbilstoši noslēgtajiem starpvalstu līgumiem nodarbojas ar nosūtīšanu darbā tikai uz Vāciju un Zviedriju. Savukārt Nodarbinātības valsts dienestā reģistrējušās 18 firmas, kurām ir tiesības organizēt strādniekus darbam Eiropā (uz Īriju – 12 firmas, uz Šveici – 2, uz Austriju, Itāliju, Portugāli un Norvēģiju – pa vienai.)
Iepazīstinām ar pašreizējiem darba tirgus noteikumiem ES dalībvalstīs, kas attiecas arī uz Latvijas pilsoņiem – gan algotā darba meklētājiem, gan pašnodarbinātajiem (ārstiem, juristiem u.c.).
Avots: biļetens «Uniting Europe» nr.135, 2001. gada 12. marts, un Nodarbinātības valsts dienesta dati
