Atbilde uz rakstu «Prasām, lai iestāžu darbinieki strādātu godīgi».
Atbilde uz rakstu «Prasām, lai iestāžu darbinieki strādātu godīgi» (2001. gada 9. maija «Zemgales Ziņas»)
Jelgavas pilsētas nosaukuma izcelsme saistāma ar seniem lībiešu vārdiem «jelgs» un «jelga». Ar tiem apzīmēja zemu, mitru un purvainu vietu. Tātad jau no nosaukuma redzams, ka pilsētai ir bijušas problēmas ar liekā ūdens novadīšanu. Tās ir aktuālas arī šodien.
Inženieris var meklēt risinājumu ar minimālu līdzekļu izlietojumu ierobežota budžeta žņaugos. Tāpat savās iespējās un materiālajos līdzekļos ierobežots ir jebkurš pašvaldības darbinieks vai valsts ierēdnis, un viņam jālavierē centienos apmierināt iedzīvotāju intereses.
Jelgavā pirms Otrā pasaules kara bijušas izbūvētas nopietnas un labi funkcionējošas virsūdeņu aizvadīšanas sistēmas – dziļi vaļējie grāvji, pietiekama diametra caurtekas, kanāli (Hercoga Jēkaba kanāls). Cilvēki jau sen apzinājās tādu būvju nozīmīgumu. Pēc Otrā pasaules kara atjaunojot pilsētu, netika ņemti vērā agrāk raktie un funkcionējošie grāvji, tos vieglprātīgi aizbēra, nerūpējoties par ūdeņu aizvadīšanu. Šādas darbības sekas ir jūtamas vēl šodien. Sevišķi asi to izjūt individuālo māju īpašnieki, kuru gruntsgabaliem apkārt uzbēra grunti un uzcēla daudzstāvu ēkas. Viņu gruntsgabali atrodas 0,5 – 1,5 m zemāk, un noteces daudzos gadījumos vairs nav. Tādējādi viņi cieš no pārmērīga mitruma. Šādās teritorijās gruntsūdeņu līmenis kāpj, iet bojā augļu koki, bojājas ēkas un to pamati, zemes darbus tur var sākt krietni vēlāk nekā citur. Tas viss notika un notiek līdzenajā Jelgavā, kur pat neliels kāda vaļēja grāvja, caurtekas vai kolektora aizsprostojums mēdz ietekmēt lielu platību. Daudzviet bēdīgo situāciju rada paši Jelgavas iedzīvotāji, kas grāvjus, kanālus, lietusūdeņu uztvērējus un kanalizācijas akas pārvērš par izgāztuvēm. Miķelsona kolektora iztīrīšanai pirms vairākiem gadiem tika iztērēti lieli līdzekļi, taču tagad tā akas vietām ir piemestas ar sadzīves atkritumiem. Diemžēl Jelgavā ir arī izplatīta kanalizācijas aku vāku un lietusūdeņu uztvērēju restu zagšana. Tādējādi ievērojami tiek traucēta būvju un ierīču normāla funkcionēšana un tērēti lieli līdzekļi, bet varētu izlietot būvju uzturēšanai.
P/ie «Komunālā pārvalde» virsūdeņu aizvadīšanas jautājumu Zirgu, Jēkaba un Dārza ielas rajonā risina kā jautājumu nr.1. Varam tikai piebilst, ka 2000. gadā p/ie «Komunālā pārvalde» sūdzības par šā rajona virsūdeņu aizvadīšanu netika saņemtas un šogad nesolījām atrisināt problēmu rīt vai parīt, bet tika teikts, ka top projekts, kas drīzumā tiks realizēts.
Minētajā rajonā virsūdeņu aizvadīšanas būves – vaļējie grāvji, caurtekas un filtrakas ūdeņu uztveršanai un ievadīšanai lietusūdens kanalizācijā – ir sliktā stāvoklī. Daudzviet iepriekšējos – «sausākajos» – gados meliorācijas būves vairāku gruntsgabalu īpašnieki patvaļīgi pārbūvējuši – grāvji aizbērti vai tajos iebūvēti segti novadi. Jelgavas hidroloģiskajos apstākļos vaļējo grāvju pārbūve par segtajiem novadiem (grāvju aizbēršana, tajā ieliekot cauruli) nav pieļaujama, jo tāds posms praktiski vairs nenosusina, ir grūti, pat neiespējami, iztīrāms. Cauruli nekvalitatīvi iebūvējot saduru vietās, tajā tiek ieskalota grunts. Ļoti bieži caurtekas tiek ierīkotas par seklu, un gandrīz vienmēr cauruļu diametri ir mazāki, nekās tas nepieciešams. Divas svarīgas filtrakas iedzīvotāji aizbēruši ar sadzīves atkritumiem. Līdz šim rajona virsūdeņi tika novadīti uz O.Kalpaka ielas kopējās nozīmes (lietusūdeņi kopā ar saimnieciski fekālo kanalizāciju) kanalizācijas kolektoru, kas tālāk pievienots Jāņa kolektoram.
Jāņa kolektora diametrs ir 1,0 m, vecums – aptuveni 100 gadu, tas ir iebūvēts 4 – 5 m dziļumā, kolektora garums ir vairāki kilometri, un dažās vietās tas pat atrodas zem mājām. Jāņa kolektors novada lietus un saimnieciski fekālo kanalizāciju tieši Driksā. Kolektors vairākkārt ir iebrucis, daudzviet remontēts un funkcionē slikti. Tehniski sakārtot tik lielu un vecu būvi, turklāt tādā dziļumā, ir ļoti sarežģīts uzdevums, kas noteikti jāveic p/ie «Komunālā pārvalde» kopā ar p/u «Jelgavas ŪKSU».
Lai atrisinātu virsūdeņu novadīšanas problēmu, jau martā p/ie «Komunāla pārvalde» hidrotehnisko būvju inženieris J.Voicehovičs kopā ar LLU lektoru Kārli Siļķi iepazinās ar apstākļiem minētajā rajonā. Aprīlī veikta rajona detāla topogrāfiskā uzmērīšana un sākti projektēšanas darbi. Ar vienu projektu atrisināt problēmu tik lielā rajonā (Jēkaba, Dārza, Zirgu, O.Kalpaka un Rūpniecības ielas) ir sarežģīti. Projektā paredzēts atvieglot Jāņa kolektora darbu, izbūvējot papildu vaļējos grāvjus un filtrakas. Šā rajona virsūdeņus iespējams pievienot O.Kalpaka ielas lietus kanalizācijas kolektoram, kas funkcionē. Projekta izstrāde saistīta ar vairākkārtīgu objekta izpēti, komunikāciju iebūves dziļumu konstatēšanu (vairākkārt jāšķērso ūdensvads, telefona un augstprieguma kabeļi, siltumtrase un tās drenāža). Pašlaik pats galvenais un sarežģītākais jautājums ir grāvju un caurteku iebūvēšanas saskaņošana ar zemes īpašniekiem. Visi jaunie grāvji iestiepsies privātajās zemēs – tas nozīmē, ka jānoskaidro īpašnieki un ar viņiem jāskaņo projekts. Visi pirmsprojekta risinājumi ir jāpārskata Būvvaldē.
Līdz 10. maijam ir izstrādāts projekta plāns, tiek izstrādāti garenprofili un 14. maijā sāksies projekta saskaņošana. Tas jāskaņo ar zemes īpašniekiem, «Lattelekom», DET, p/u «Jelgavas ŪKSU», p/u «Jelgavas Siltumtīkli», p/ie «Komunālā pārvalde», «Latvijas gāze» un Jelgavas Domes Būvvaldi. Ja saskaņošana norisināsies bez attiecīgo iestāžu un zemes īpašnieku iebildumiem, būvdarbi varētu tikt sākti ap 21. līdz 25. maiju. Paralēli minētajiem darbiem p/ie «Komunālā pārvalde» kopā ar p/u «Jelgavas ŪKSU» paredz sākt atsevišķu Jāņa kolektora posmu remontu un tīrīšanu.
