Jau kopš 1989. gada 8. maija, kad pirmie divpadsmit bijušie leģionāri nolika ziedus kritušo biedru atdusas vietās un izstaigāja cīņu laukus, katru gadu 8. maijā un 23. decembrī vēl dzīvie Kurzemes aizstāvji apmeklē kādreizējās kauju vietas.
Jau kopš 1989. gada 8. maija, kad pirmie divpadsmit bijušie leģionāri nolika ziedus kritušo biedru atdusas vietās un izstaigāja cīņu laukus, katru gadu 8. maijā un 23. decembrī vēl dzīvie Kurzemes aizstāvji apmeklē kādreizējās kauju vietas. Gadiem skrejot, viņu gan paliek arvien mazāk. Taču svinīgo brīžu dalībnieku skaits palielinās ar katru gadu. Tauta atceras un godina savas Tēvzemes aizstāvjus. Dalībnieku skaits ievērojami audzis sakarā ar Lestenes Brāļu kapu ansambļa izveidošanu un pieminekļa izbūvi. Visu svinīgo pasākumu centrs tagad ir Lestenes Brāļu kapi.
Patiecoties «TB»/LNNK Jelgavas nodaļas atbalstam, komfortablais autobuss 8. maija rītā atstāja Jelgavu, lai dotos uz Lesteni. Tāpat kā pirms daudziem gadiem, Kurzeme slīka ievziedu kupenās, tikai toreiz ziedu baltumu nomāca neziņa un bailes no šausmām, ko atnesa ienaidnieks. Cauri seno kauju un kara nežēlības pierādījumiem – daudzajām kritušo atdusas vietām – domās ar sēru lenti uz mūsu sarkanbaltsarkanā karoga vērojam pavasara atmodu.
Lestenē karogus, kas kā mežs iekļāva dižo pieminekli, tiešām greznoja sēru lentes. Ar zvana skaņām Lestenes baznīcas tornī, kurā redzamas daudzo šķembu un ložu pēdas, sākās mācītāja aizlūgums un svētruna. Pēc Kurzemes Brāļu kapu fonda priekšsēdētāja N.Romanovska īsas uzrunas par darbiem, kas veikti kritušo varoņu pārapbedīšanā, informēja E.Skreija. Nebija garo un nogurdinošo politisko runu. Klātesošie klusēdami nolika vainagus, ar ziediem greznoja daudzās atdusas vietas.
Tālāk pa veco kara ceļu devāmies uz Rumbām, kur uzcelts lielais piemineklis Kurzemes aizstāvjiem. Pie pieminekļa atmiņās kavējās bijušie cīnītāji, nacionālo karavīru organizāciju vadītāji, «TB»/LNNK Saeimas frakcijas deputāti.
Kā parasts katru gadu, mūs visus aicināja kopā vienotības apziņa, lepnums par Tēvzemes aizstāvjiem un ugunskurs zem granātu šķembu dragātajiem kokiem un neaizbērtajām granātu bedrēm. Ziemassvētku kauju laikā Rumbas gāja septiņpadsmit reižu no rokas rokā. Skanēja tautā iemīļotas leģionāru dziesmas, kas mūs vienoja arī bargajās barikāžu dienās.
