«Gribētu būt Latvijas čempions sporta dejās, taču ne visiem tas izdodas,» saka septiņpadsmit gadu vecais Kristaps Serebrjakovs.
«Gribētu būt Latvijas čempions sporta dejās, taču ne visiem tas izdodas,» saka septiņpadsmit gadu vecais Kristaps Serebrjakovs.
Puisis dejo, kā pats smejas, ilgāk nekā mācās skolā. Sākumā ar to nodarbojies Kristapa vecākais brālis, jaunākajam nav bijis ko darīt, un viņš sācis iet brālim līdzi uz nodarbībām kultūras nama «Liesmiņā» pie Aijas Rogas. Vēlāk dejojis pie Gata Lamberga «Līgā», bet tagad par savu sauc Rīgas sporta deju klubu «Viktorija».
Lai gūtu panākumus, ir daudz jātrenējas, tāpēc Kristaps katru dienu brauc uz nodarbībām Rīgā. Puisis atzīst, ka ar mācībām to savienot ir ļoti grūti, pat gandrīz neiespējami, tāpēc visbiežāk diemžēl cieš mācības.
Uz jautājumu, cik daudz sacensībās ir piedalījies, Kristaps atbild, ka šajos gados to ir bijis ļoti daudz un izskaitīt būtu grūti. Un katrā konkursā atkarībā no dalībnieku skaita katru deju iznāk dejot trīs četras reizes. Līdz šim puiša lielākais panākums ir bijusi 8. vieta jauniešu vecuma grupā Latīņamerikas dejās. Pašam Kristapam vislabāk patīk dejot rumbu, jo tad var parādīt savu attieksmi pret partneri.
Sacensībās ietekmējot viss: vispirms ir jābūt labam garastāvoklim, kas diemžēl ne vienmēr izdodas, un labai saskaņai ar partneri. Svarīgi arī, kāds tērps ir mugurā, ja tas nepatīk, tad jūties kā svešā ādā.
