Jau beidzies krūmu un koku stādīšanas laiks. Taču dažas sugas vēl var stādīt līdz pat 20. jūnijam.
Jau beidzies krūmu un koku stādīšanas laiks. Taču dažas sugas vēl var stādīt līdz pat 20. jūnijam. Tie ir pīlādži, korintes, klintenes un segliņi, no mūžzaļajiem krūmiem – rododendri, tikai stādiem jābūt ar labi saglabātu sakņu kamolu. Šo izdevību var izmantot tad, ja kādu iemeslu dēļ stādīšanas darbus nebija iespējams veikt agrāk, bet tagad gribas kādu stūrīti padarīt zaļāku vai iekopt tikko iegādātu īpašumu. Rudenī šos stādījumus varēs papildināt.
Maija otrā pusē labi padosies stādījumi ar aveņu un dārza kazeņu sakņu atvasēm, kas dos bagātīgu ražu jau nākamgad. Dārza kazenes var izmantot kā dekoratīvus stādījumus, tam noderēs arī kazeņaveņu hibrīdi.
Augļu dārzā ir iestājies periods, kad iespējams veidot jauno ābeļu, pundurābeļu, bumbieru, saldo ķiršu vainagus, izlaužot liekās un konkurējošās vasas.
Augļu koki jāmiglo ar kādu no insekticīdiem pirms vai pēc ziedēšanas, piemēram, ar deci vai dabiskiem augu aizsardzības līdzekļiem (sārms, ķiploku, zilo kurpīšu sakneņu novilkums). Visefektīvāk būtu izmantot bioloģiskās augu aizsardzības metodes, dārzā izlaižot iegādātās trihogrammas, plēsējērces, jātnieciņus un mārītes, kā arī laikus ierīkojot būrīšus kukaiņēdājiem putniņiem. Dārzkopim labi jāpazīst parastie kaitēkļi: plūmju zāģlapsene, ābeļu tinējs, aveņu vabole, zemeņu ziedu smecernieks. Jāievēro, kad tie parādās, un attiecīgi jārīkojas. Ne pārāk dziļi ar grābekli vai kapli jārušina augļu un ogulāju stādījumu rindstarpas. Lielākos stādījumos to dara ar dārza frēzi. Aveņu stādījumu rindās jāatstāj trīs četri jaunie dzinumi no sakņu atvasēm, pārējie jāiznīcina vai jāizmanto pavairošanai.
Šodien un trešdien, 16. maijā, stāda vairsīpoliņus, no kuriem rudenī iegūs sīpolus vieniniekus. Labi sagatavotās un samēslotās dobēs sēj lauku gurķus un kabačus. Izstāda kāpostaugu dēstus un pupiņas.