Aizvadītajā nedēļā vairākas dienas Rīgā, Skonto hallē darbojās 6. starptautiskā energoapgādes sistēmu un aprīkojuma izstāde «Enerģētika 2001».
Aizvadītajā nedēļā vairākas dienas Rīgā, Skonto hallē darbojās 6. starptautiskā energoapgādes sistēmu un aprīkojuma izstāde «Enerģētika 2001».
Ikdienā ikviens saskaramies ar elektrības kontaktiem, apkures radiatoriem un degvielas uzpildi transportam un lauksaimniecības tehnikai, ar apkures problēmām un ēku siltināšanu. Kā jau valstī, kur nav ne savu akmeņogļu atradņu, ne bagātīgu un apgūtu naftas lauku, kur pat upju hidroresursi ir ierobežoti, svarīgi maksimāli taupīgi izmantot bagātības, kas mums pieejamas. Enerģijas taupīšana, racionāls tās izlietojums bija minētās izstādes vadmotīvs. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šoreiz tā bija ne vien kuplāk pārstāvēta, bet arī vērienīgāk organizēta. Vides un reģionālās attīstības ministrs Vladimirs Makarovs, to atklādams, uzsvēra, ka vairākās valstīs, piemēram, Dānijā, enerģētikas nozare kopā ar vides aizsardzību apvienota vienā ministrijā, kas liecinot par šo abu sfēru lielu savstarpējo mijiedarbību un atkarību. Viņš aicināja izstādes rīkotājus un apmeklētājus rast daudz vērtīgu kontaktu un ideju, lai pēc tam izstrādātu tautsaimnieciski nozīmīgus projektus, kuriem valsts gan jau atradīšot vajadzīgo finansējumu.
Saglabāt pašreizējos resursus nozīmē taupību. Piemēram, siltumenerģijas taupīšanu. Šai aktuālajai problēmai bija pakārtota lielākā daļa stendu. Apmeklētāji varēja iepazīt gan mūsdienīgus būvmateriālus ēku siltināšanai, gan racionālas apkures sistēmas, siltumenerģijas kontrolierīces un regulatorus, dažādas elektroierīces apkurei un vēdināšanai, kā arī citas iekārtas. Pavisam izstādē piedalījās ap 200 firmu no Somijas, Lietuvas, Igaunijas, Čehijas, Krievijas, Vācijas, Dānijas, Norvēģijas un citām valstīm. Pazīstamu firmu vidū bija «Siemens», ABB, «Alfa Laval», «Alstom», «Robert Bosch», «Danfoss» un daudzas citas, arī ne mazums mūsu valsts uzņēmumu.
Lai gan bija vairāki tādu firmu stendi, pie kuriem pulcējās daudz speciālistu, lai pētītu un apspriestu dažādus mēraparātus, slēgumus un specifiskas elektroniskās ierīces, kas nezinātājiem varēja šķist kā līdzīgi skapīši ar mirguļojošām lampiņām un podziņām, daži bija arī vizuāli ļoti iespaidīgi. Viens no tiem – kādreiz slavenā VEF iekārtots: stendā bija aplūkojama iespaidīgu izmēru turbīna, ko izmanto mazajās hidroelekrostacijās. Tieši šādas turbīnas beidzamā gada laikā uzstādītas un sākušas ražot strāvu Augstkalnē, Tērvetē un daudzās citās citās Latvijas malās, kur koģenerācijas programmas ietvaros uz mazajām upītēm uzbūvētas nelielas elektrostacijas.
Interesanti bija izstādē uzzināt par Latvijas firmas CLS piedāvātajām vācu firmas DENH iespējām. Firmas produkcija ietver visus komponentus, kas nepieciešami jebkuras celtnes aizsardzībai no tiešiem zibens spērieniem un pārsprieguma, kā arī darba drošības aprīkojumu un dažādas mērierīces sprieguma un zemējuma kontūru tehnisko parametru mērīšanai. Stendā redzētais rada drošības izjūtu, jo tiek piedāvāts pārliecinoši aizsargāt no zibens spērieniem ne tikai lielus objektus – augstsprieguma līnijas un apakšstacijas, degvielas uzpildes stacijas un līdzīgus –, bet arī, piemēram, telekomunikāciju un datu pārraides līnijas. Tas var būt interesanti un aktuāli daudziem datoru lietotājiem.
Ļoti plaši izstādē bija pārstāvēts vācu koncerns «Siemens». Starp citu, šī firma devusi lielu ieguldījumu viesnīcas «Latvija» atjaunošanā un modernizēšanā. Šodien viesnīca tiek oficiāli atklāta, un tajā par iemītnieku labsajūtu un ērtībām gādās «Siemens» ēku vadības sistēma, ar kuras palīdzību tiks uzraudzīta un vadīta visas grandiozās būves ventilācija, elektroapgāde, ūdensapgāde, kanalizācija un apkure. Kad notiek kļūme kādā sistēmā, vadības kontrolieris to fiksē un signālu nosūta uz pulti, un tad attiecīgi reaģē vadības personāls. Sistēmas apkalpošanai nav vajadzīgs vairāk par diviem cilvēkiem. Pateicoties «Siemens» aprīkojumam, lielā mērā tiks samazinātas viesnīcas ekspluatācijas izmaksas.
Izstādē viena no nozīmīgākajām tēmām bija ēku apkure un siltuma saglabāšana tajās. Uzmanību piesaistīja SIA «Diro», kuras speciālisti piedāvā siltumapgādes, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu projektēšanu un būvmontāžu. Savukārt SIA «Omulis» piedāvā ēku apkures ierīkošanu, sākot no pirtiņas līdz daudzdzīvokļu ēkām, izmantojot Čehijā ražotus gāzes, šķidrā kurināmā un elektriskos apkures katlus. Siltuma taupīšanā liela nozīme ir kvalitatīviem cauruļvadiem, kuru izolācija nepieļautu liekus siltuma zudumus. Par to rūpējas Ozolnieku firma «Poliurs», kas izstādē iepazīstināja ar izolētām, montāžai gatavām caurulēm, kurās par 10 procentiem samazināti siltuma zudumi.
Vēl neierasti skan jēdziens «putuplasta termobūve». Kādreiz būtu bijis grūti iedomāties, ka mājas varētu celt no putuplasta. Tomēr tagad radīta īpaša tehnoloģija, ko sauc par termobūvniecību. Tā ļoti atgādina «Lego» klucīšu spēli: konstruktoru radīti «klucīši» ar oriģinālu konstrukciju palīdzību tiek sastiprināti dažādos veidos. «Klucīši», protams, ir no doba putuplasta, kura dobumi būvniecības gaitā tiek armēti un piepildīti ar betonu. Tādā veidā vienas tehnoloģiskas operācijas gaitā tiek veidota monolīta dzelzsbetona siena, kas no divām pusēm ir droši pasargāta gan no siltuma zudumiem, gan no trokšņiem un mitruma. Šādi veidota 25 cm bieza siena līdzvērtīga 1,5 m biezam ķieģeļu mūrim. Tādās ēkās apkure izmaksā pat līdz 3,5 reizes lētāk nekā parasti, telpu apsildei vai atdzesēšanai var ietaupīt pat līdz 80 procentus izdevumu. Būtiski, ka šādām sienām absolūti nekaitē mitrums, tās nedeg (pretestība liesmām saglabājas 150 minūtes), turklāt tajās neieperinās ne kukaiņi, ne grauzēji.
Izstādē «Enerģētika 2001» varēja ne vien redzēt daudz noderīga, bet arī apgūt svētīgas zināšanas daudzos semināros. To tematikā pārsvarā nozīmīgākā tēma bija energoefektivitātes uzlabošana: interesentiem tika piedāvāta iespēja noklausīties par Dobelē un Saldū gūto pieredzi ēku siltumapgādē un resursu taupīšanā, uzzināt par gāzes izmantošanas perspektīvām un problēmām, par koģenerāciju (mazajām spēkstacijām) Latvijā, par aktuāliem jautājumiem siltumapgādes likumdošanā un tarifu jautājumiem. Namsaimniekos interesi izraisīja semināri par ūdens un siltuma patēriņa uzskaites procesu optimizāciju daudzdzīvokļu mājās, par šādu namu apkures sistēmu modernizāciju un citiem aktuāliem jautājumiem.
Kopumā izstāde apliecināja, ka Latvijā enerģētikā ir ļoti daudz darāmā. To atzīst arī ārzemju firmas, kas tāpēc pie mums redz labu tirgu. Sadarbībā ar vietējiem speciālistiem mūsu sadzīvē un ražošanā ienāk jaunas tehnoloģijas, kuru popularizēšanā nepārvērtējama nozīme ir līdzīgām izstādēm.
