Tautā mēdz sacīt, ka pārmaiņas esot uz labu. Varbūt derētu precizēt – kā nu kuro reizi. Ja atmiņa neviļ, nemitīgās pārmaiņās dzīvojam jau kopš plašās «padomijas» pārbūvi sāka Mihails Gorbačovs.
Tautā mēdz sacīt, ka pārmaiņas esot uz labu. Varbūt derētu precizēt – kā nu kuro reizi. Ja atmiņa neviļ, nemitīgās pārmaiņās dzīvojam jau kopš plašās «padomijas» pārbūvi sāka Mihails Gorbačovs. Protams, labākā un apsveicamākā pārmaiņa ir Latvijas atgūtā neatkarība, lai gan nevar pievērt acis uz to sabiedrības daļu, kas pirmsgorbačova laikus atceras kā labākos viņu dzīvē un, iespējams, labprāt tādā pašā garā būtu dzīvojuši arī līdz šim. Par vienu no spilgtākajām trešās atmodas iezīmēm ir kļuvušas līdz galam nesakārtotās darba ņēmēja un darba devēja attiecības. Un šajā problēmā nevar neredzēt atšķirības attiecībās ar darba devēju valsts vai pašvaldību un privātā biznesa sektorā. Ja daudzos privātuzņēmumos, it sevišķi ārpus Rīgas, darba devēji īpaši nesaspringst ar darba ņēmēju tiesību ievērošanu, tad ir likumsakarīgi, ka sabiedrībā izveidojies priekšstats, ka labāk strādāt algotu darbu kādā valsts budžeta finansētā vai pašvaldību iestādē, kas daudzos Latvijas lauku rajonos pagaidām ir gandrīz vienīgās darbavietas ar daudzmaz pienācīgu un regulāru atalgojumu. Tomēr darbam valsts un pašvaldību iestādēs ir arī savas ēnas puses. Un ar to nav jāsaprot tikai salīdzinoši zemais atalgojums, bet arī atkarība no lokālās politiskās konjunktūras, nevis no profesionāliem kritērijiem. Tāpēc daudzi valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki mēdz ar bažām gaidīt vēlēšanas, kuru rezultāts bieži nosaka, vai attiecīgā amatpersona turpinās darbu konkrētā pašvaldībā. Protams, darba ņēmēju tiesības aizsargā likums, taču aizvien augošo tiesas procesu īpatsvars liecina, ka darba ņēmējam uzvaru šajā frontē nav tik viegli gūt.
Izmaiņas Domes izpildvaras modelī sola arī jaunā pilsētas vadība. Domes administrāciju iecerēts veidot mazāk sadrumstalotu, atsakoties no nozaru pārvaldes un strādājot vienotā komandā izpilddirektora vadībā. Ierasto departamentu vietā turpmāk Domes administrācija dalīsies trīs blokos: Informācijas un servisa centrā, Īpašuma konversijas pārvaldē un Būvvaldē. Šīs trīs struktūras darbosies vadītāju pakļautībā, kas savukārt būs tieši padoti Domes izpilddirektoram un viņa vietniekam. Ideālā gadījumā struktūrvienību vadībā atrastos profesionāļi, nevis cilvēki, kurus partijas deleģējušas amatiem politiskā tirgus rezultātā. Kā tas notiks realitātē, laiks rādīs, taču jāšaubās, vai politiskajiem spēkiem tā pēkšņi pazudīs vēlēšanās «iebīdīt» atbildīgos amatos savus cilvēkus.
Informācijas un servisa centra izveide, ko paredzēts veikt līdz jūnijam, neapšaubāmi ir laba ideja. Domes apmeklētājiem rastos iespēja iesniegt dokumentus vienuviet un nevajadzētu dreifēt no kabineta uz kabinetu, kur Domes amatpersonām, kā atzīst pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs, ir bieži jānodarbojas ar psihologa funkcijām, jo daudzi apmeklētāji atnāk uz Domi vienkārši parunāties. Protams, lieki tērēt pašvaldības amatpersonu laiku pagaidām «neplaukstošajā» Jelgavā nebūtu sevišķi gudri, taču izpildvaras reformas īstenotājiem derētu padomāt, kā samazināt Domes amatpersonu nepieejamību. Ja parādīsies reģistrācijas žurnāls, kur tiks pierakstītas vizītes pie attiecīgām amatpersonām, pēdējām noteikti radīsies vēlēšanās «iepazīties» ar apmeklētāju sarakstu un varbūt kādu ne visai vēlamu arī nepieņemt. Domājams, šāda sistēma, kas jau sekmīgi darbojas, piemēram, Liepājas Domē, kļūtu par šķērsli arī iespējamajiem korupcijas gadījumiem, jo lēmumus pieņemošā amatpersona nesatiktos ar klientu aci pret aci. Tomēr, kas meklē, tas atrod…
Arī Īpašuma konversācijas pārvaldes ideja ir apsveicama. Dome varētu izbeigt veikt tās funkcijas, ar kurām tai tieši nav jānodarbojas. Kā trāpīgi atzīst G.Kurlovičs, pašvaldībai, piemēram, nav jānodarbojas ar darbavietu radīšanu, jo tās var radīt tikai no pilsētas budžeta līdzekļiem. Domes administrācijai jādara viss, lai jaunās darbavietas radītu uzņēmēji, un tāpēc ir jāredz potenciālā līdzekļu iegūšana ilgtermiņā, nevis jāizspiež no uzņēmēja maksimums līdzekļu tepat un tūlīt. Galu galā tas nav rentabli nedz Domei, nedz arī pašam uzņēmējam. Runāt par nepieciešamību uzlabot pilsētā uzņēmējdarbības vidi var bezgalīgi, taču mēs visi gluži labi zinām, kāda ir realitāte, – Jelgavā ir vienas no viszemākajām investīcijām, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.
Kopumā ņemot, jaunais Domes administrācijas modelis, ko pilnībā plānots ieviest līdz šā gada septembrim, izskatās cerīgs un racionāls. Zināmas bažas tomēr rada acīmredzamā varas centralizācija, kā arī pastiprinātās administratīvās (un reizē arī politiskās) kontroles iespējas. Un nekur nav garantiju, ka tās pilsētas vadība nekavēsies izmantot vajadzības gadījumā. Nav garantiju arī par to, ka šī reforma tiešām būs izdevīga pilsētas budžetam, samazinoties administrācijas izdevumiem. Jācer, ka, optimizējot pašvaldības darbu, tās augļus varēsim plūkt vismaz tālākā nākotnē. Tomēr izšķirošais faktors reformas efektivitātē, protams, būs paši cilvēki, kuru darba uzlabošanai tā iecerēta.
