Latvijas sarunu gaitā kuldīdzniekiem uzjundījis jautājums, vai pēc iestāšanās Eiropas Savienībā varēsim ķert un pārtikā patērēt nēģus. Zināms, ka tā ir aizsargājama zivju suga.
Latvijas sarunu gaitā kuldīdzniekiem uzjundījis jautājums, vai pēc iestāšanās Eiropas Savienībā varēsim ķert un pārtikā patērēt nēģus. Zināms, ka tā ir aizsargājama zivju suga.
Saskaņā ar 1992. gada 21. maijā pieņemto Biotopu direktīvu nēģis (latīniski – Petromyzonidae) visās ES dalībvalstīs tiek uzskatīts par aizsargājamu zivi, kurai jānosaka īpašas aizsargājamās teritorijas. Saeimas ESIC stažieris Ģirts Ostrovskis atbildi meklēja Valsts zivsaimniecības pārvaldē. Tās vadītājs Normunds Riekstiņš uz jautājumu atbildēja viennozīmīgi: ja Latvija nēģu jautājumu iekļaus sarunās ar ES, tad ir cerības panākt izņēmuma statusu nēģu un citu aizsargājamu zivju zvejas sakarā. Jau tagad sarunās ir panākts izņēmuma statuss salates jeb meža vimbas zvejniecībā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Eiropas integrācijas nodaļas vecākais referents Aigars Gozītis apliecināja: «Ja netiks panākta vienošanās ar ES par izņēmuma statusu Latvijai, tad nēģus pie mums nedrīkstēs ķert. Iespējams, ka tā tiks panākta šo zivju ierobežotai zvejai, bet vēl tas nav skaidrs.» Uz jautājumu, vai ir bijis pieprasīts izņēmums nēģu aizsardzībai, ierēdnis atbildēja noliedzoši.
2001. gada 13. marta Latvijas Republikas pozīcijas papildinājumā 22. sadaļā «Vides aizsardzība» nēģi nav pieminēti. Ko tas nozīmē?
Iestāšanās ES sarunu delegācijas sekretariāta vadītājs Eduards Stiprais apliecināja, ka par nēģiem nav paredzēts runāt tāpēc, ka pakļaušanās ES Biotopu direktīvai nespiež mainīt Latvijā pastāvošo nēģu aizsardzības un nozvejas kārtību.
No piecām Eiropā aizsargātajām nēģu sugām tikai divas drīkst zvejot. Viena no tām – Lampetra fluviatilis jeb upju nēģis – ir mums pazīstamā un sastopama tikai Eiropā. Tiem, kā arī divām citām nēģu sugām izņēmuma statusu sarunās ar ES panāca Zviedrija un Somija. Tas gan nenozīmē, ka tāpēc šī suga Skandināvijā nebūtu aizsargājama. VARAM vecākais referents Vilnis Bernards atgādināja, ka uz visām Eiropas valstīm attiecas arī Bernes konvencijas 3. pielikums, kas nosaka, ka nēģi ir aizsargājama, bet izmantojama suga. Somijai un Zviedrijai nav jāveido speciālas aizsargājamas teritorijas. V.Bernards domā, ka arī Latvijā diezin vai būs jāveic papildu pasākumi, jo Gauja Nacionālā parka teritorijā un Salaca Ziemeļvidzemes rezervātā, kā arī citi rezervāti nodrošina upju nēģa nepieciešamo aizsardzību. Tas nozīmē, ka pēc iestāšanās ES nēģus varēs Latvijā gan rūpnieciski zvejot, gan likt uz delikatešu galda tāpat kā līdz šim. Kuldīdznieki jau nu noteikti.
