Mihails Kaspers klavieres spēlē jau kopš četru gadu vecuma, bet līdz pārliecībai, ka tas tiešām jādara, bijis jāpārdzīvo ne mazums šaubu.
Mihails Kaspers klavieres spēlē jau kopš četru gadu vecuma, bet līdz pārliecībai,
ka tas tiešām jādara, bijis jāpārdzīvo ne mazums šaubu.
No sākuma, kā jau tas nereti mēdz būt, klavieres Mihailam lika spēlēt mamma, kas ir arī skolotāja Jelgavas Mūzikas koledžā. Interesanti, ka viņi nebūt nav jelgavnieki. Līdz Mihails izlēma mācīties Jelgavā, viņš desmit gadu klavierspēli apguva Emīla Dārziņa Mūzikas skolā. Pēdējie gadi Rīgā bijuši ļoti grūti, jo tieši tad viņam bijis periods, kad galīgi nav gribējies spēlēt, tāpēc arī radušās dažādas problēmas skolā. Tomēr Mihails ir priecīgs, ka mācās Jelgavā, jo šeit neesot tādu intrigu un strīdu kā Rīgā, kolektīvs esot jaukāks un tāpēc arī prieks katru dienu nākt uz mācībām. Vienīgais, kas Mihailam Jelgavā nepatīk, ir tumšās ielas.
«Tikai tad, kad atnācu uz Jelgavu, sāku domāt pats ar savu galvu un man iepatikās spēlēt. Sapratu, ka nemaz neko citu labi neprotu darīt – tikai klavieru spēlēšana man padodas. Esmu jau nolēmis, ka gribu kļūt par profesionālu pianistu,» atzīst Mihails. Tagad jau viņš var būt gandarīts arī par nesen iegūto trešo vietu konkursā, kur savā grupā bija jāsacenšas ar trīsdesmit konkurentiem. Mihails arī turpmāk vēlas apgūt klavierspēli, tomēr atzīst, ka psiholoģiski esot ļoti grūti septiņas astoņas stundas dienā pavadīt pie instrumenta.
Lai gan šķiet, ka koledžas audzēknim bez šīs nodarbes nekam citam neatliek laika, viņš smejot atzīst: «Tā nemaz nav, es šodien pirms stundām futbolu uzspēlēju, vēl ar austrumu cīņām nodarbojos, un man ļoti patīk makšķerēt.» Izrādās, ka Mihails vispār neapmeklē tādas jauniešu izklaides vietas kā diskotēkas vai kaut ko līdzīgu, viņam daudz tuvāka liekas atpūta dabā kopā ar draugiem.