Reizēm, darbojoties ar smalkām matērijām un elitārām prāta konstrukcijām, mēdz aizmirsties pašas būtiskākas pamatlietas, uz kurām viss balstās.
Reizēm, darbojoties ar smalkām matērijām un elitārām prāta konstrukcijām, mēdz aizmirsties pašas būtiskākas pamatlietas, uz kurām viss balstās. Šķiet, daudzi cilvēki labprāt aizmirst veco patiesību, ka, lai būvētu māju, vispirms tai nepieciešami stipri un izturīgi pamati. Nav jēgas to celt purvainā pļavā – sagāzīsies. Par pamatu un stabilitāti jādomā arī katrai valdībai un pašvaldību deputātu sasaukumam, ja viņi vēlas strādāt ilglaicīgi. Par stabilitātes garantu parasti kalpo valdības vai pašvaldības deputātu pozīcijas deklarācija ar nospraustajiem uzdevumiem, kā arī koalīcijas līgums, kas regulē attiecības starp valdošā vairākuma pārstāvjiem. Nerēķinoties ar šo acīmredzamo patiesību un līdz galam nenoskaidrojot, «who is who», var sastapties ar neparedzētiem pārsteigumiem.
Arī jaunajai Jelgavas Domei, šķiet, jau no pirmās dienas nav trūcis iespēju nodarboties ar sarežģītām pašvaldības iedzīvotāju dzīvi skarošām lietām. Lielupes tilta remonts, sarunas ar «Dalkia» par STU sanāciju un kas tik vēl ne. Bet kaut kā nav gadījies dzirdēt, ka ar tādu pašu sparu Domes nosacītā pozīcija būtu ķērusies pie Domes deklarācijas vai koalīcijas līguma izstrādes. Tāpēc pagaidām Domes valdošo vairākumu nevar saukt citādi kā par nosacītu. Šis vārds vēl jo vairāk iederas tādēļ, ka otrdien notikušajā pilnsapulcē Tautas partijas (TP) Jelgavas nodaļa, tikai divām balsīm atturoties, ir pieņēmusi lēmumu pāriet opozīcijā Andra Rāviņa vadītajai nosacītajai pozīcijai, kas, kā izskatās, pēc vēlēšanām ir mazliet iegrimusi bezrūpīgā labsajūtas snaudā. Protams, pastāv arī reāla iespēja, ka kāds no diviem TP deputātiem (vai pat abi) varētu neievērot partijas disciplīnu, taču tādā gadījumā viņi pretendē uz «brīvo» deputātu statusu, un tad attiecīgi samazinātos A.Rāviņa komandas tiešie sakari ar valdību veidojošajām partijām. Bet šajā situācijā Jelgavai tiešām labāk ir «imetj sto druzei», nevis «sto rubļei». Kā liecina līdzšinējā pieredze, Jurijs Strods ir gandrīz vienīgais, kas nav kautrējies un spējis likt lietā augstākstāvošo «TB»/LNNK biedru palīdzību, piesaistot Jelgavai investīcijas. Skaidrs, ka pilsētai nav vajadzīga valstiskā mērogā rīcībnespējīga Dome. Kas par to, ka domnieki rušināsies tepat, savā pīļu dīķī, bet izstrādātie investīciju piesaistes projekti ministrijās «neies cauri». Sāk izskatīties, ka Latvijas Zemnieku savienība (LZS) savas politiskās ambīcijas vērtē augstāk nekā Jelgavai tik nepieciešamo sadarbību ar valdības pozīcijas partijām.
Iemesli šādam TP Jelgavas nodaļas pilnsapulces lēmumam nav jāmeklē tālā pagātnē. LZS jau atļāvās parādīt savu īsto seju, vienpusēji pārkāpjot pēcvēlēšanu vienošanos, saskaņā ar kuru izpilddirektora amats pienācās TP. To neiegūstot, šai partijai nav jēgas turpmāk atbalstīt Domes pozīciju.
Kuluāros virmo arī vēl kāda daudz reālāka un pilsētai nepieciešamāka ideja – izveidot koalīciju no valdību veidojošo partiju deputātiem. Šāda koalīcija būtu reāls Domes kodols jebkurā variantā, un pilsētai nerastos problēmas ar tai izdevīgu jautājumu nokārtošanu visaugstākajā politiskajā līmenī. Šādas frakcijas izveide būtu arī zināma aizsardzība pret pārsteigumiem, piemēram, Domes «politiskā kursa» pagriezieniem vai kaut kādiem citiem neadekvātiem lēmumiem.
Protams, šādas frakcijas izveide lielā mērā būs atkarīga no TP deputātu pakļaušanās vai nepakļaušanās vietējās nodaļas pilnsapulces lēmumam un partijas disciplīnai kopumā. Diemžēl jāatzīst, ka vairāki Jelgavas politiķi neizceļas ar respektu pret savu partiju lēmumiem, un, starp citu, visvairāk ar partijas disciplīnas ievērošanu var lepoties LZS. Pārējie lielākie politiskie spēki vairāk vai mazāk mēdz slimot ar bērnišķīgu «izlecēju» slimību. Šķiet, vislabāk to varēja redzēt pirms vēlēšanām, un LZS vērā ņemamos panākumus lielā mērā var izskaidrot tieši ar partijas uzskatu un rīcības vienotību.
Tomēr LZS nevajadzētu gulēt vēlēšanu panākumu saulītē, jo dzīve ir dzīve un tajā mēdz gadīties visādi. Pārējiem politiskajiem spēkiem var arī sekmēties cīņa par partiju disciplīnas ievērošanu, un tad var gadīties, ka LZS vadītajai pagaidām nosacītajai pozīcijai vienā jaukā dienā var pietrūkt balsu lēmumu pieņemšanai. Tā kā būtu laiks šo nosacītību atmest, jo politiskie konkurenti mēdz arī nesnaust.
