No 1. jūlija iedzīvotājiem tiek piedāvāts iesaistīties otrajā pensiju līmenī. Pašlaik, lai tajā piedalītos, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā pieteikušies nedaudz vairāk par 100 iedzīvotājiem.
No 1. jūlija iedzīvotājiem tiek piedāvāts iesaistīties otrajā pensiju līmenī. Pašlaik, lai tajā piedalītos, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā pieteikušies nedaudz vairāk par 100 iedzīvotājiem. Pasivitātes iemesls izskaidrojams ar informācijas nepietiekamību. Daudziem nav skaidrs, ko var sniegt iesaistīšanās jaunajā pensiju veidošanas sistēmā, tāpēc grūti izšķirties. Pat grāmatvežiem nereti nav zināms, kas tas otrais līmenis tāds ir, savukārt daudzi iedzīvotāji, kas pozitīvi vērtē sistēmu kā tādu, nav pārliecināti, ka tā strādās. Tāpēc piedāvājam dažus Pasaules Bankas fondēto pensiju ieviešanas projekta vadītāja Ivara Ķirsona skaidrojumus.
Viņš uzskata, ka ir normāli, ka iedzīvotāji vēlas vairāk zināt, tāpēc notiek sabiedrības informēšanas kampaņa ar masu saziņas līdzekļu palīdzību. Tomēr vispilnīgāko informāciju iedzīvotāji varēšot iegūt no tiešā pasta sūtījuma, ko katrs potenciālais pensijas fonda dalībnieks, kā arī tie, kam otrajā līmenī būs obligāti jāpiedalās, noteikti saņems tuvāko nedēļu laikā. Tajā būs buklets, kas izskaidros galvenos pensiju otrā līmeņa momentus, un ikviens, to izlasot, varēs gūt pilnīgu priekšstatu un izdarīt savu izvēli. Vēstulē būs arī pieteikuma anketas, kas jānosūta uz aģentūru.
Kāpēc nepietiek ar pašreizējo pensiju sistēmu, kāpēc vajadzīgs šis otrais līmenis?
I.Ķirsons min vairākus iemeslus. Pirmkārt, Latvijas iedzīvotāji noveco. Tas ir, pastāvot pašreizējai pensiju sistēmai un demogrāfiskajai situācijai, apmēram trīs strādājošie ar savām sociālajām iemaksām nodrošina vienu pensionāru. Bet, iedzīvotājiem novecojot, strādājošo attiecība pret pensionāriem var izmainīties, tas ir, pēc gadiem 30 – 50 var izveidoties situācija, ka uz vienu pensionāru būs vairs divi ar pusi vai pat tikai divi strādājošie. Tas nozīmē, ka ir divas iespējas: vai nu palielināt sociālās iemaksas, ko droši vien diez vai gribētu strādājošie, vai arī samazināt pensijas, ko savukārt nevēlēsies pensionāri. Tāpēc tiek ieviests otrais līmenis – katrs strādājošais krāj pats sev daļu pensijas, iemaksājot 2% no saviem ienākumiem, tos novirzot otrajā līmenī, kur šī nauda krāsies.
Pašreiz katra strādājošā sociālās iemaksas netiek uzkrātas, tās tiek momentā iztērētas budžetā. Zināms, ka šā gada 1. janvārī sociālā budžeta deficīts sasniedza aptuveni 68 miljonus latu. Ja tiks ieviests otrais līmenis, ja sociālā ienākuma nodokļa likme no nākamā gada tiks samazināta līdz 33 procentiem, kā to nosaka likums, Labklājības ministrijā tiek prognozēts, ka 2004. gadā deficīts varētu sasniegt jau 180 miljonus latu. Kur tiks ņemta nauda sociālā budžeta segšanai? I.Ķirsons skaidro, ka, tāpat kā jebkura deficīta segšanai, ir tikai viena iespēja – aizņemties. Viņš domā, ka tiks izlaisti valsts vērtspapīri, ar kuru palīdzību deficīts arī tiks segts un jau ap 2010. gadu tas tikšot pilnībā atmaksāts, palielinot iemaksas sociālajā budžetā – arī uz otrā līmeņa rēķina.
Var pamatoti jautāt, kāda ir garantija, ka otrā līmeņa iemaksas tiks reāli uzkrātas. Daudzu gadu laikā mums ir dažāda veida nepatīkama pieredze. Kā jauniem cilvēkiem garantēt, ka viņi, aizejot pensijā, saņems savus uzkrājumus?
Jaunā pensionēšanas shēma tomēr paredz lielu drošību, lai strādājošo iemaksātā nauda neaizplūstu šaubīgos ceļos. Mums ir pieredze jau kopš deviņdesmito gadu sākuma ar «Auseklīti», ar banku «Baltija», no tās valsts daudz mācījusies. Un ir pasaules pozitīvā pieredze – tā saucamais Čīles variants (Čīlē bija šāda veida pensionēšanas sistēmas aizsākums, un to pārņēma daudzas citas valstis – arī Zviedrija un Ziemeļamerikas valstis akceptējušas pensiju fondēšanas shēmu). Ja drošības mehānismi nostrādājuši pat tādās valstīs kā Bolīvija, Čīle, Kolumbija, kur, jādomā, nav mazāk cilvēku, kas vēlētos un spētu šo naudu novirzīt citiem mērķiem, tad arī Latvijā iespējams garantēt drošību, pārliecināts I.Ķirsons. Čīlē 90 procenti fondēto pensiju līdzekļu tiek turēti valsts bankā. Arī Latvijā atbildību par šo naudu uzņemšoties valsts.
Fiziski bankā tikšot turēts noteikts rezerves kapitāls. Pārraudzīs fondu valsts izveidotā finansu un kapitāla tirgus komisija – tā pati, kas pārraudzīs arī visu finansu tirgu – bankas, apdrošinātājus un citas institūcijas. Savukārt pensiju fonda pārvaldītāji būs uzņēmējsabiedrības, kas varēs nodarboties tikai ar trīs uzņēmējdarbības veidiem – privāto pensiju fondu, ieguldījumu fondu un fondēto pensiju pārvaldīšanu. Tas ir speciāls veidojums, kam jānodrošina, lai viss būtu pārskatāms.
Saprotams, pārvaldītājam jārīkojas konstruktīvi, lai nauda fondā sekmīgi «vairotos». Taču pārvaldītājs varēs darboties tikai likuma ietvaros: ieguldīt līdzekļus vērtspapīros, valsts parādzīmēs, akcijās un līdzīgi, bet – tikai pašos kvalitatīvākajos un drošākajos, tātad biržā tirgotajos oficiālā saraksta vērtspapīros. Tā arī būs atšķirība no «Auseklītim» līdzīgām firmām: toreiz neviens nekontrolēja, kur tās nauda tika ieguldīta, neviens neprasīja, nezināja, kādus ceļus tā aizgāja. Tagad šis process būšot stingrā valsts uzraudzībā. Turklāt, iemaksājot naudu otrā līmeņa pensiju fondā, cilvēkiem būšot nodrošinātas tiesības sekot tam, kā viņu ietaupījumi «kustas». Katrs noguldītājs fondā ik ceturksni saņems regulāras atskaites par rezultātiem, par to, kur nauda ieguldīta, izskaidros ceturksnī notikušo un prognozēs ieguldījuma attīstību nākotnē.
Viens otrs pauž bažas, ka uzkrājumus pensiju fondā var ietekmēt inflācija. Tomēr tā parasti esot saistīta ar procentu likmēm, tas nozīmē, ka, palielinoties inflācijai, palielinās arī procentu likmes. Tātad ienākumi, kas tiek gūti no otrā līmeņa naudas investēšanas, būtiski nekritīsies.
Ir jau zināms, ka izdalītas divas iedzīvotāju kategorijas – vecumā līdz 49 gadiem un vecāki. Pensiju otrais līmenis attiecināms tikai uz tiem, kas nav sasnieguši 49 gadu vecumu. Bet nevar sacīt, ka šis līmenis neietekmēs arī vecākus iedzīvotājus, jo tas paredz, ka pensiju uzkrājuma veidošanās veicinās ekonomikas attīstību valstī, tāpēc pensiju līmenis var ietekmēt darba vietu veidošanos, algu palielināšanos, tādējādi arī šī iedzīvotāju daļa varēs saņemt lielākas pensijas.
