Pēc ūdenī iemesta akmens viļņošanās tomēr ar laiku norimst. Nenorimst tad, kad met vēl un vēl.
Pēc ūdenī iemesta akmens viļņošanās tomēr ar laiku norimst. Nenorimst tad, kad met vēl un vēl. Latvijā aizvien kāds atgādina zviedra Pola Holendera vārdu. (Kur, cienītie, bijāt pirms hokeja čempionāta pirmās spēles? Joks.)
Tā pagājušās sestdienas «Neatkarīgajā Rīta Avīzē» Holendera «atklājējai» žurnālistei Sandrai Veinbergai nākas atkal atgādināt: «Ārzemēs par Latviju var runāt, ko grib, tas netiek atspēkots ar argumentiem.» Žurnāliste uzskata, ka Latvijas sabiedrībai filma «Buy Bye Beauty» tomēr būtu bijusi jāredz – lai cilvēki vērtētu un diskutētu.
Informācijas līdzekļos laipni tiek piedāvāta vien Holendera personība. Sarunā «Rīgas Laikā» un nupat – intervijā TV3. To mērķis – ko filmas darinātājs domā (vēl papildus savam par zviedru nodokļu maksātāju naudu veidotajam darbam) par prostitūciju. Žurnālā, izlasot par mazā Pola pārdzīvojumiem bērnībā, kļūst skaidrs, kāpēc viņa filmas objekts ir tieši prostitūcija, nevis, teiksim, kosmosa izpētes jaunākās iespējas.
Tomēr vairāk par visu gribētos atrast atbildi, kāpēc necildinošajai tēmai bija nepieciešami tieši Latvijas piemēri. Tāpat kā kādai alus reklāmai – mūsu valsts himnas muzikālie motīvi? Un labi pasen – neķītras filmas kadru uzņemšanai Raiņa pieminekļa fons Esplanādē?
Un nesakiet, ka es «pārlecu» pie citas tēmas! Pēdējos gados Latvijā medmāsu skaits samazinājies no 33000 līdz 13000. Nesenā ažiotāža ar darbaspēka vervētājiem uz Norvēģiju likusi sarosīties pašu valdībai. Vēl nesen kāda starptautiska organizācija mēģinājusi izmantot Māsu asociāciju māsiņu vervēšanai darbā uz Īriju. Lai arī asociācija atteikusies piedalīties šajā projektā, notikumus apturēt ir grūti. Šā procesa un «Buy Bye Beauty» cēloņi ir kā mācību grāmatas uzdevumi, kas risināmi ar vienu un to pašu formulu.
Savas sāpes zinām paši. Tāpēc tikai normāli liekas, ka Norvēģijas valdība paudusi oficiālu nosodījumu medicīnas māsu darbaspēka vervēšanai Latvijā un citās Austrumeiropas valstīs. Tuvākā pārjūras kaimiņa oficiālo viedokli par filmu nevajag: tās izskaņā Holenders no Zviedrijas publiski dara to pašu, ko prostitūta no Latvijas.
Kāpēc «Holendergeita» mums tik ļoti ķērusies pie sirds, nav mēģinājis izanalizēt neviens. Laikam nav vēlams – izrādīsies, ka nevis kaimiņi, bet pašu valdība Latvijas sievietēm ir morāla parādniece.
