Pagājušajā nedēļā dārzeņu audzēšanas uzņēmumā SIA «Mārupe» Latvijas dārzeņu audzētāji tikās ar Ministru prezidentu Andri Bērziņu un zemkopības ministru Ati Slakteri, lai pārrunātu nozares sasāpējušās problēmas.
Pagājušajā nedēļā dārzeņu audzēšanas uzņēmumā SIA «Mārupe» Latvijas dārzeņu audzētāji tikās ar Ministru prezidentu Andri Bērziņu un zemkopības ministru Ati Slakteri, lai pārrunātu nozares sasāpējušās problēmas.
Par labu instrumentu sarunu risināšanai ar valdību zemkopības ministrs Atis Slakteris atzīst Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP), kurā ietilpst arī Dārzeņu audzētāju asociācija. Asociācijas biedru vidū ir pazīstami Latvijas dārzeņu audzētāji – dārzniecība «Rīga», uzņēmums «Rīgas dārzeņi», Talsu Spāres dārzniecība, SIA «Rītausma», dārzeņu audzētāji Ģirts Jēkabsons, Juris Švarcs, Kristīne un Kaspars Brunovski, Bulduru Dārzkopības vidusskolas pasniedzēja Anita Onkele. Viņi bija pulcējušies Mārupes siltumnīcu kompleksā, lai pievērstu valdības un sabiedrības uzmanību dārzeņkopības un puķkopības nozarei.
Premjers Andris Bērziņš dārzkopjus mudināja vispirms jautājumus diskutēt savā starpā un sadarbības padomē, tad «uzlikt uz papīra» un iesniegt valdībai.
Kas visvairāk satrauc dārzeņu audzētājus?
Dārzeņkope Kristīne Brunovska no Salaspils amatpersonām izteica vēlmi, lai valdība subsīdijas maksātu nevis par mistiskiem hektāriem vai atbalstītu noteiktas zemnieku saimniecības, bet subsidētu saražoto produkciju. Viņa domā, ka nav normāli, ja saimniecība, kuras gada neto apgrozījums ir trīs četri tūkstoši latu, var iegādāties traktoru par 30 tūkstošiem latu. Acīmredzot mūsu valstī nav kārtības ar nodokļu maksāšanu, uzskata dārzeņkope. Viņa ierosina nesubsidēt audzētājus, kas nav pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji, kā arī noteikt subsīdiju griestus – lielajiem zemniekiem augstākus, mazajiem – zemākus. Premjera atbilde skanēja, ka «valdība turpinās tirpināt nodokļu nemaksātājus, bet subsīdijas pie cenām un to griesti var deformēt tirgu».
Savukārt SIA «Mārupe» direktors Jānis Bērziņš, raksturojot savu uzņēmumu, uzsvēra lielo strādājošo skaitu, algas un to, ka «Mārupe» ir ievērojama PVN maksātāja. Izdevumi sēklu un minerālmēslu iegādei veido tikai nelielu daļu no kopējiem tēriņiem. Saimniecība nesen iegādājusies divus kombainus par 40 tūkstošiem latu, tai regulāri jāpērk kastes un agrotīkls. Uzņēmuma vadītāju satrauc banku kredītpolitika, un viņš gribētu, lai uzņēmējiem būtu pieejami garantēti ilgtermiņa kredīti par procentiem astoņiem gadā. J.Bērziņu neapmierina tas, ka parādās arvien vairāk negodīgu tirgotāju, kas izmanto «Mārupes» preču zīmi.
Zemkopības ministrs A.Slakteris dārzeņkopjiem skaidroja, ka šogad pieņemtais valdības lēmums 25 procentu apjomā subsidēt kredītprocentus lauksaimniecības tehnikas, tehnoloģiju iegādei un būvniecībai nav ilgtermiņa projekts, bet kompensācija. Ministrs ir pārliecināts, ka šķirot zemniekus pēc lieluma nav politiski pareizi. Zemkopības ministrija nekļūs par otru Valsts ieņēmumu dienestu, bet ar preču zīmju aizsardzību nodarbosies Zemkopības ministrijas izveidotā Mārketinga padome. Dārzeņkopji var pretendēt uz subsīdijām tehnikas modernizācijai, uz degvielas akcīzes nodokļa kompensāciju un hektārsubsīdijām.
«Puķkopībai subsīdiju nebūs, jo tādu nav nekur citur pasaulē. Nozare tiks atbalstīta Mārketinga padomē, bet iniciatīvai jānāk no audzētājiem un jautājumi vispirms jāizskata LOSP,» uzsvēra A.Slakteris.
Ražotāja Dievs ir pircējs
Uz jautājumu, kas kavē dārzeņu ražošanu, «Mārupes» direktors atbild: «Nekas!» Jo ražotāja Dievs ir pircējs, bet viņš, kā zināms, grib pirkt Latvijas preci, un «Mārupes» preču zīme ir sevišķi populāra. Latvijas pircējs ir nozīmīgs, taču ministrs atgādina, ka ražotāju konkurence kļūs asāka, pasaules tirgus – atvērtāks, bet, tuvojoties Eiropas Savienībai, spēles laukums kļūs vienādāks. Būs jāpielāgojas eiropiešu gaumei, viņi ir iecienījuši mazos tomātus, savukārt Latvijā pieprasa lielos. Eiropā ēd tikai garos gurķus, bet mēs – labāk īsos. Garos, sākot ar jūliju, pieprasa tikai kafejnīcas un restorāni.
Ražotāji vērsa A.Slaktera uzmanību arī uz dārzeņu importa negatīvo ietekmi uz tirgu. Importa dārzeņi, pēc neoficiāliem datiem, aizņem ap 60 procentu no Latvijas dārzeņu tirgus. Mūsu dārzeņkopji ir pārliecināti, ka ievestā produkcija grauj tirgus piedāvājumu un izmaina cenas katru dienu par 10 – 20 procentiem. Lai kā mūsu dārzeņu audzētājiem nepatīk no Lietuvas ievestie lētie tomāti, attiecības starp Baltijas valstīm regulē brīvās tirdzniecības līgums. Latvijas nelaime ir tās mazais tirgus, toties viena no priekšrocībām, iestājoties Eiropas Savienībā, ir tās lielais tirgus.
Pret lēto importu var cīnīties
Žurnālisti interesējās par iespējām dārzeņus Latvijā audzēt visu gadu, tā, kā to, piemēram, mēģina norvēģi. Mārupieši šo ideju atspēkoja – Latvijā esot par maz saules gaismas, elektroenerģija – dārga. Kur nu mums sacensties ar turīgo Norvēģiju… Savulaik «Mārupes» gurķi vesti uz Igauniju, taču tie nespēj konkurēt ar dāsnāk subsidētajiem lietuviešu dārzeņiem. Nopietni konkurenti latviešiem ir arī Baltkrievijas un Ukrainas dārzeņkopji.
«Oktobra sākumā vai vidū dārzeņu audzēšanu esam spiesti pārtraukt, jo cenas neatbilst izmaksām,» atzīst «Mārupes» direktors. Viņš aicināja pastaigāt pa tirgu un pavērot. Vismazāk maksā produkcija, kurai importētāji bieži vien nevar norādīt izcelsmes valsti. Dārzeņu audzētāju asociācijas rīcībā ir dati, kas liecina, ka martā Latvijā ievesti tomāti, kuru cena ir 15 – 18 santīmu kilogramā, bet aprīlī ievesti gurķi par 11 santīmiem. A.Slakteris teic, ka arī muitnieks ir tikai ierēdnis, bet nav eksperts, kas varētu izvērtēt preces, sākot no mikroshēmām un beidzot ar tomātiem vai kāpostiem. Bez tam tirgotājam ir tiesības sešu mēnešu laikā vērsties pie produkcijas eksportētāja (nosūtītājvalsts) vai importētāja, lai izteiktu pretenzijas.
Zemkopības ministrija ir izveidojusi sistēmu, kas ļauj Dārzeņkopju asociācijai izanalizēt situāciju dārzeņu tirgū, rezultātus nodot izvērtēt muitai, bet nepieciešamības gadījumā asociācija varēs vērsties Iekšējā tirgus aizsardzības birojā.
Dārzeņkopju un valsts amatpersonu tikšanās beidzās ar domu: «Mūs var iznīcināt tikai negodīga konkurence, nevis godīgas tirgus attiecības.»
