Sidrabenes pagasta Padomes priekšsēdētājs Jānis Vīgants uzskata, ka galvenais viņa darbā ir cieši sadarboties ar vietējiem iedzīvotājiem.
Sidrabenes pagasta Padomes priekšsēdētājs Jānis Vīgants uzskata, ka galvenais viņa darbā ir cieši sadarboties ar vietējiem iedzīvotājiem: «Ir dzirdēts, ka iepriekšējā sasaukuma pašvaldības darbinieki nereti nepievērsa pietiekamu uzmanību cilvēku vēlmēm. Mēs šo situāciju mainām – pirms katras sēdes aicinām visus interesentus, kuriem rūp pagasta dzīve, aktīvi iesaistīties diskusijās par sēdē apspriežamajiem jautājumiem. Tā uzzinām, vai mūsu pieņemto lēmumu atbalsta arī iedzīvotāji.»
Visu mūžu jūs esat bijis saistīts ar zemes lietām – ilgi gadi pavadīti, strādājot kolhozā, tagad pašam ir sava saimniecība. Kāpēc tāds īsts zemes cilvēks pievēršas darbam pašvaldībā?
Es jau pats šo ceļu neizvēlējos. Pagastā uz vēlēšanām gatavojās trīs saraksti – bija tāda cilvēku kopa, kurus ne visai apmierināja līdzšinējās pašvaldības darbs. Vienā sarakstā tiku arī es.
Jūs šajā sarakstā tomēr bijāt pirmā persona.
Tas tiesa. Kā pirmais tiku iekļauts tāpēc, ka pagastā esmu pazīstams cilvēks. Bet es jau pašā sākumā zināju, ka nemaz nepretendēju uz priekšsēdētāja posteni. Mums bija cits kandidāts – zemnieku saimniecības «Ausmas» īpašnieks Gints Grīnvalds. Viņš ir jauns un spējīgs cilvēks, bet diemžēl pagastā ne tik pazīstams – viņš neiekļuva pat deputātos. Mēs ieguvām divas vietas, otrs opozīcijas saraksts – trīs, bet iepriekšējais priekšsēdētājs Gundars Liepa – divas vietas. Sapratām, ka atkāpties vairs nevar, jo vēlētāji uz mums ir paļāvušies. Otram sarakstam sava kandidāta priekšsēdētāja amatam nebija, tāpēc tiku izvirzīts es. Vienkārši kādam bija jāsāk strādāt.
Kas jūs īsti neapmierināja iepriekšējā sasaukuma darbā?
Varētu teikt, ka darba stils. Cilvēki bieži atzina, ka pagastmājā viņi izjutuši asu attieksmi pret sevi – tā it kā viņi tur nebūtu gaidīti. Savu darīja arī tas, ka pašvaldībā strādāja priekšsēdētāja Gundara Liepas sieva. Bija radies priekšstats, ka viņa vada pašvaldību… Arī dažus ekonomiskos jautājumus varēja risināt saprātīgāk. Piemēram, pagastā iegādāts jauns autobuss skolēnu pārvadāšanai. Pats autobuss jau nav dārgs – ap septiņiem tūkstošiem latu, bet pašvaldība izdomāja, ka vajag pārbūvēt tā dzinēju darbam ar dīzeli Un šis «pasākums» Padomei izmaksāja 21 tūkstoti latu. Tātad kopā ar kredītprocentiem autobusa cena jau sasniedza 30 tūkstošus latu. Nedomāju, ka ar degvielu ietaupītais attaisno šo kredītu. Nopirkta ir arī jauna automašīna VAZ, kas, manuprāt, nav saprātīgs solis. Varēja taču sameklēt kādu lietotu auto priekšsēdētāja vajadzībām. Negribu mest akmeni svešā dārziņā, es mierīgi un klusām centīšos lietas vērst uz labu.
Ko esat nolēmis mainīt pašvaldības darbā?
Sāku ar administrācijas sastāva maiņu. Pagastā strādā dzimtsarakstu nodaļas vadītāja un arhīva pārzine pensijas vecumā. Viņa, protams, ir zinošs cilvēks, bet man šķiet, ka šos amatus varētu reorganizēt un vēl ietaupīt līdzekļus. Algu samazināju arī sociālajam darbiniekam. Bet pirmām kārtām par 50 latiem samazināju algu pats sev, jo uzskatu, ka man nav vajadzīga tik liela samaksa par darbu. Tagad gribam izveidot izpilddirektora amatu. Līdz šim priekšsēdētājs pie savas algas saņēma vēl 50 latu par to, ka pildīja arī izpilddirektora funkcijas. Es esmu ar mieru atteikties vēl no 50 latiem, lai tikai būtu pagastā kāds cilvēks, kas varētu risināt visus tautsaimnieciskos jautājumus.
Pie kā ķersieties, kad administrācijas darbs būs sakārtots?
Ir daudz nekārtību. Mums ir vairāk nekā 500 hektāru pašvaldības zemes, kas netiek apsaimniekota. Ir arī platības, kas nodotas iedzīvotājiem lietošanā, bet liela daļa tās neizmanto. Tagad jātiek skaidrībā, vai iedzīvotāji maz grib tos hektārus par sertifikātiem iegūt savā īpašumā. Varbūt zeme jāatsavina un jāizmanto citiem mērķiem.
Manuprāt, būtu lietderīgi lauksaimniecībā neizmatojamās zemes – aizaugušās, pārplūstošās –, kuru kultivācijai vajadzīgi lieli kapitālieguldījumi, apmežot. Es pats savā zemnieku saimniecībā esmu apmežojis jau 60 hektāru un zinu, ka tas ir lietderīgi.
Jā, jums taču jāvada arī liela zemnieku saimniecība. Kā jūs tiekat galā?
Zemnieku saimniecībā man ir ap 600 hektāru. Es nodarbinu 30 cilvēku – laiku un spēkus tas viss jau prasa. Galvenā nozare ir lauksaimniecība, taču nodarbojamies arī ar mežizstrādi. Man gan katrai nozarei ir savs cilvēks, kas par to atbild, bet pilnībā kādam uzticēties vēl neesmu iemācījies: gribas tomēr pašam būt informētam par visiem darbiem. Tāpēc pieļauju, ka ilgi šāda situācija – pagasta vadītājs un zemnieks reizē – neturpināsies. Es neturos pie šā krēsla. Man tagad ir ļoti labs vietnieks Jānis Ziemelis. Iespējams, ka tieši viņš varētu mani pēc kāda laika nomainīt. Viņš ir izdarīgs, aktīvs un izglītots cilvēks – priekšsēdētāja amatam būs īsti kā radīts. Viņam tikai jāpierod pie vadoša darba.
Pagastā klīst runas, ka šis amats jums ir tīri noderīgs, jo savulaik no kolhoza iegādājāties kultūras namu, ko tagad labi varētu pārdot pašvaldībai. Tā teikt, no savas kabatas savā.
Es nekad neesmu piedāvājis šādu darījumu, arī bijušajam sasaukumam ne. Kad pagastam kultūras nams ir bijis vajadzīgs, es to bez atlīdzības arī esmu piedāvājis. To namu nepārņēmu tāpēc, lai gūtu sev peļņu. Tolaik bija svarīgi celtni saglabāt. Saprotu, ka pašvaldība patlaban nevar atļauties kultūras namu uzturēt, tāpēc nemaz nedomāju to pārdot. Varu noteikti apgalvot: kamēr būšu priekšsēdētājs, nekādas fiktīvas pirkšanas un pārdošanas nebūs. Un kultūras pasākumiem šis nams vienmēr būs pieejams. Varbūt pēc teritoriālās reformas tur būs piemērota vieta jaunajai pašvaldībai…
Pēdējā laikā jūs, šķiet, esat ļoti aizņemts cilvēks – pagastmājā sastapt jūs ir ļoti grūti, un mobilā tālruņa jums nav.
Tā tas ir. Mobilo tālruni, ko mantoju no iepriekšējā priekšsēdētāja, nodevu mūsu policistam – viņš dzīvo piecus kilometrus no centra, un citu sakaru viņam nav. Bet man diena paiet dažādās darīšanās – tagad, piemēram, cenšamies sagādāt visu, lai vasarā varētu nomainīt Garozas skolas sporta zāles grīdu, domājam arī par Salgales skolas sporta zāles celtniecību. Nemitīgi meklēju dažādas iespējas. Tāpēc arī mani grūti sadabūt rokā – brīvā laika ir arvien mazāk. Labi, ka vaļasprieks man vairāk saistīts ar ziemu: nespēju pretoties vilinājumam doties medībās.
Jānis Vīgants, Sidrabenes pagasta Padomes priekšsēdētājs
Dzimis 1941. gadā Jaunsvirlaukā.
Izglītība – Staļģenes pamatskola, Saulaines Lauksaimniecības tehnikums, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Agronomijas fakultāte, ieguvis agronoma specialitāti.
Darba gaitas – Kaļiņina kolhoza galvenais agronoms, kolhoza «Jaunā dzīve» saimniecības vadītājs, kolhoza «Draudzība» priekšsēdētājs, pēc kopsaimniecības likvidācijas – zemnieku saimniecības «Medņi» īpašnieks.
Ģimene – meita Santa mācās Iecavas vidusskolas 8. klasē, dēls Jānis – Staļģenes pamatskolas 4. klasē. Dzīvesbiedre Daiga ir mājsaimniece un aizraujas ar sportu.
Pēc horoskopa – Ūdensvīrs. Bieži lasa šos pareģojumus un atrod tajos arī savu daļu taisnības.
Aizraušanās – jaunu mežu ierīkošana un medības. Lepnums –bronzas medaļas aļņa ragi, piecas vilkādas un lāčāda.
Vērtē sidrabenieki
Kārlis, lauksaimnieks:
Es pats vēlēšanās nepiedalījos, jo nespēju vairs nevienam uzticēties. Nav jau svarīgi, kāds cilvēks vada pagastu, – viņi jau tāpat nevar mainīt valstī notiekošo. Valstī valda pagrimums, un nedz Gundars Liepa, nedz Jānis Vīgants tur ko var darīt. Svarīgi tikai, lai priekšsēdētājam būtu laba izglītība un spējas rīkoties.
Austra Ceihnere,
pensionāre:
Es vēlēju par Gundaru Liepu, jo man viņš šķiet tāds laipns cilvēks. Nebija jau arī neko sliktu sadarījis. Reiz, kad lūdzu, lai man atved malciņu kurināšanai, G.Liepa izpalīdzēja. Jāni Vīgantu pazīstu jau sen. Viņš bija kolhoza priekšsēdētājs, tagad pats saimnieko savā zemē. Arī par viņu neko sliktu nevaru teikt. Jācer, ka pagasts turpinās attīstīties.
Vita Jansone, pārdevēja:
Mani ļoti apmierina šīs pārmaiņas. Domāju, ka Jānis Vīgants spēs pagastā kaut ko mainīt uz labu. Es pati dzīvoju Garozas ciematā, un bijušais priekšsēdētājs tur reti iegriezās. Mums, ja kaut ko vajadzēja, tūlīt bija jādodas uz Emburgu. Garozā valda liels bezdarbs. Vēl pagājušo rudeni aiztaisīja ciet maizes ceptuvi, un 15 cilvēku kļuva par bezdarbniekiem. Pašvaldībai kaut kas būtu jādara, lai sagādātu iedzīvotājiem darbu. Par komunālajiem pakalpojumiem it kā sūdzēties nevar – vajag tikai naudiņu, ar ko par tiem samaksāt. Kultūras dzīve gan mums nav nekāda – vienīgi uz teātriem rīko izbraucienus. Pēc vēlēšanām ceru tikai uz pozitīvām pārmaiņām.
Armands Gustsons,
strādā NBS štābā:
Jāni Vīgantu pazīstu jau sen un uzskatu, ka viņš ir ļoti saimniecisks cilvēks. Jau tagad var manīt, ka pagastā viss iet uz labo pusi. Līdz šim bija tāds klusums. Patīkami, ka priekšsēdētājs atbalsta tiesībsargājošās institūcijas – pagasta policistam uzreiz tika piešķirts mobilais tālrunis un iedota automašīna. Tagad viņš vismaz var patrulēt pa pagastu. Pārsvarā jau šeit notiek krāsaino metālu zādzības. Pārliecināts varu teikt, ka tagad jūtos drošāk.
Ceru, ka J.Vīgants domās arī par attālāko lauku ceļu remontu. Ir jau ķērušies klāt lielākajiem ceļiem, tāpēc ticu, ka tiks arī līdz mazajiem.
Zinta, strādā skolā:
Mani ļoti apmierina priekšsēdētāju maiņa. Uzskatu, ka pagastu nevar vadīt cilvēks bez izglītības. Gundars Liepa bija pabeidzis tikai lauksaimniecības tehnikumu. Cik kompetents viņš var būt izglītības, veselības, sociālajos un kultūras jautājumos? Viņam bija jāizglīto ne tikai savi, bet visa pagasta bērni! Par darbavietām arī bijušais priekšsēdētājs maz domāja – kā tikai pagastā atbrīvojās kāda vieta, tur darbu dabūja kāds viņa radinieks. Vajadzēja taču rīkot konkursu! Kļūdas jau gadās, jo visi esam tikai cilvēki, bet ceru, ka JānisVīgants tās lietas tomēr darīs labāk.
