Jau apmēram desmit gadu dzīvojam valstī, kuru paši uzskatām par demokrātisku.
Jau apmēram desmit gadu dzīvojam valstī, kuru paši uzskatām par demokrātisku. Par vienu no demokrātijas iezīmēm var uzskatīt viedokļu daudzveidību jeb, kā to atsāka dēvēt Mihaila Gorbačova prezidentūras laikā, plurālismu. Tomēr mēdz gadīties arī tā, ka viedokļu dažādībā ir grūti izvēlēties vienu īsto, un cilvēkiem, kam ir jāpieņem lēmums, iznāk ilgi maldīties plurālisma brikšņos. Klasiska situācija ir ar Jelgavas STU iespējamajiem maksātnespējas procesa risinājumiem. Vienai daļai viss ir skaidrs – vajag darīt tā un nekā citādi. Citiem atkal nekas nav skaidrs, un skaidrības iegūšanai ir vajadzīgs laiks. Bet var gadīties, ka vienas dzīves ir par maz īstai problēmas «atkošanai», un tā skaidrība nāks jau kādā no nākamajām dzīvēm, ja vien sabojātās karmas dēļ nevajadzēs atdzimt, teiksim, par kāmi.
Tomēr, atmetot jokus pie malas, situācija ir vairāk nekā nopietna. Ceturtdienas Domes sēdē paredzēts izskatīt galīgo variantu «jumta līgumam» ar «Dalkia» par STU sanāciju. Un nu politiķiem it kā būtu jāmet pie malas vēlme STU sanāciju zelta burtiem ierakstīt savas partijas labo darbu sarakstā. No vienas puses, var jau saprast arī politiķus – nākamās Saeimas vēlēšanas un, iespējams, arī reģionu vadības vēlēšanas vairs nav gluži aiz kalniem, tāpēc ir vērts pacensties. Erudīcija ir laba lieta, tikai to būtu vēlams likt lietā vajadzīgajā virzienā.
Visbiežāk satopamie idejiskie virzieni ir divi. Pirmo pārstāv Domes nosacītā pozīcija, kas iestājas par iespējami ātrāku sanāciju ar «Dalkia» piesaistīšanu un uzņēmuma maksātspējas atjaunošanu līdz nākamajai apkures sezonai. Būtiskākais arguments šādam lēmumam par labu ir tarifa samazinājums par veseliem 10% pirmajā gadā un par 9% nākamajos 14 gados. Tas noteikti ļautu iedzīvotājiem uzelpot. Ieguvēji šādā gadījumā būtu arī Jelgavas uzņēmēji, kuriem saskaņā ar Domes preses dienesta datiem STU ir parādā apmēram 2,2 miljonus latu. Šāds risinājums pilsētai būtu daudz izdevīgāks nekā bankrots, kura rezultātā vienīgais siltumpatērētāju ieguvums ir neziņa.
Otro idejisko virzienu pārstāv sociāldemokrātu izveidotā darba grupa, kas iestājas par rūpīgu līguma izvērtēšanu, maksimāli novēršot «zemūdens akmeņus», plašāku iedzīvotāju informēšanu un iesaistīšanu līguma apspriešanā, debatēm atvēlot kādu mēnesi laika. Lai arī pašreizējā situācijā sociāldemokrātu deputātu darba grupa, neredzot alternatīvu, atbalsta «Dalkia» piesaistīšanu, viņi uzskata, ka tik būtisku jautājumu nevajadzētu izlemt forsēti, jo maksātājs galu galā būs tas pats iedzīvotājs, kas jau pilnā mērā ir izbaudījis STU rehabilitācijas projekta sūros augļus. Iespējams, uzskata sociāldemokrāti, būtu lietderīgi rīkot sapulces iedzīvotājiem, līdzīgi, kā to praktizē Nekustamā īpašuma pārvalde, kurās «Dalkia» iedzīvotājiem izklāstītu ar Domi saskaņotu STU sanācijas plānu.
Nepieciešamību pēc šādām sapulcēm pilnībā nenoliedz arī Domes izpilddirektors Gunārs Kurlovičs, taču tūdaļ piebilst, ka, lai paspētu veikt sanāciju līdz nākamajai apkures sezonai, kavēties neesot laika. Atliek tikai cerēt, ka Domes pozīcija pilnībā apzinās atbildību par visām nepatīkamajām «niansēm», kas varētu pēkšņi kļūt aktuālas pēc līguma parakstīšanas, kad mainīt līguma nosacījumus būs desmitkārt grūtāk.
Protams, ja «Dalkia» piedāvājumam trūkst alternatīvas, tad kavēties nav jēgas. Nīkulīgi stiept gumiju vēl vienu apkures sezonu, kurā STU gandrīz brīnumainā veidā spēja nodrošināt apkuri visu sezonu, nav nekādas jēgas. Un iedzīvotāji arī nav nekādi nastu nesēji – ēzeļi –, kuriem var uzkraut, cik vien tīk. Pat visstiprākie vadži nav pasargāti no lūšanas. Par Siltumtīkliem Domei jebkurā gadījumā galva sāpēs vēl ilgi un dikti, taču nevajadzētu aizmirst, ka STU sanācija nav vienīgais Domes darba kārtības uzdevums. Ir vēl arī daudzi citi: uzņēmējdarbības vides uzlabošana, mācību iestāžu problēmu risināšana, Lielupes tilta rekonstrukcijas pabeigšana, infrastruktūras attīstīšana utt. Pilsētai nepieciešams atspēriena punkts.
