Akciju sabiedrība «Jelgavas Mašīnbūves rūpnīca» saņēmusi neskaitāmus aizrādījumus un brīdinājumus no Zemgales Reģionālās valsts darba inspekcijas.
Akciju sabiedrība «Jelgavas Mašīnbūves rūpnīca» saņēmusi neskaitāmus aizrādījumus un brīdinājumus no Zemgales Reģionālās valsts darba inspekcijas. Vairākas reizes rūpnīcai izteikti brīdinājumi par atsevišķu ražošanas cehu darbības apturēšanu un tikpat daudz reižu rūpnīca, pamatojoties uz objektīviem vai subjektīviem apstākļiem, lūgusi nepilnību novēršanas un līdz ar to arī sodīšanas termiņu atlikt. Vairumā gadījumu darba inspekcija bijusi saprotoša un prasību izpildīšanas termiņu pagarinājusi. Tomēr arī tik pielaidīgām attiecībām pienāk gals.
Pagājušajā piektdienā «Ziņas» bija klāt Zemgales Reģionālās valsts darba inspekcijas vadītāja Valda Dūma un inspektora Alberta Suveizdas vizītē pie akciju sabiedrības «Jelgavas Mašīnbūves rūpnīca» valdes priekšsēdētāja Pētera Bilas. Tikšanās mērķis bija bez pārspīlējumiem un precīzi atspoguļot rūpnīcas darbību, atklāt – ja tādi ir – darba drošības likumu un normatīvo aktu prasību pārkāpumus, noskaidrot, kā rūpnīca no tiem izvairās.
Pamatalga – niecīga, bet samaksa par darbu – laba
1996. gadā Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcu kopā ar vairāk nekā miljons latu lielo parādu par siltumapgādi, neizmaksātajām algām, sociālā nodokļa parādu, kā arī ar izdemolētām telpām, «izmētātu» ražošanu un 375 darbiniekiem nopirka SIA «Madara» ar Pēteri Bilu priekšgalā. Ievērojot likumos noteikto kārtību, pēc trijiem gadiem štatu skaits tika samazināts līdz nepieciešamajam minimumam, tika samaksāti parādi. P.Bila uzsver: kopš viņš pārņēmis rūpnīcu, tajā strādājošajiem algu izmaksa nav aizkavēta pat ne dienu. Pilsētā klīstošās baumas par to, ka P.Bila nevēlas maksāt par slimības lapām, uzņēmējs kategoriski noliedz: «Ja slimības lapa tiek iesniegta, nekavējoties tiek arī samaksāts. Citādi ir ar darbiniekiem, kas dažas noslimotās dienas, cenšoties nesamazināt ikmēneša ienākumus, paši vēlas atstrādāt.» Norādot uz īsta kapitālisma kārtību, uzņēmējs atzīst, ka rūpnīcā darbiniekiem ir ļoti niecīga pamatalga plus pēc standartiem noteiktā samaksa par padarīto – jo vairāk esi strādājis – kvalitatīvi strādājis –, jo lielāka gaidāma alga. Kaut gan bija lielas parādsaistības un iespaidīgi rekonstrukcijas izdevumi, rūpnīca, nepalielinot normas, varējusi par desmit procentiem paaugstināt izcenojumu, norāda P.Bila. Pašlaik uzņēmumā vidējā darba alga ir 120 latu. Ja vien neizjuks plānotie darbi, būtisks algu palielinājums iespējams nākamajā gadā. Vienlaikus P.Bila arī norāda, ka slodze rūpnīcas darbiniekiem ir liela, tādēļ tādām muļķībām kā darba laika vilkšana un dzeršana laika neatliek. To apliecina visai iespaidīgais jaunpieņemto darbinieku atbirums – daudzi jau pēc pāris dienām augstās prasības boikotē. «Gandrīz deviņdesmit procentu rūpnīcas produkcijas tiek eksportēts uz Austrumu un Rietumu tirgu, līdz ar to kvalitātei jābūt ļoti augstai, un es nevaru atļauties dzērāju vai sliņķu dēļ zaudēt tūkstošus, ko varētu ieguldīt rūpnīcas attīstībā, kā arī uzņēmuma reputāciju,» tā Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcas valdes priekšsēdētājs.
Speciālu apģērbu piešķir pastāvīgajiem darbiniekiem
Tomēr, lai cik daudzsološs arī izklausītos darbs rūpnīcā, P.Bila spiests par patiesu atzīt pirmo no Valda Dūma norādītajiem likuma normu pārkāpumiem rūpnīcā, proti, jaunpieņemtie darbinieki pārbaudes laikā netiek nodrošināti ar darba apģērbu. «Es respektēju darba inspekciju, tomēr arī zinu, ka rūpnīca nevar atļauties katram jaunpienācējam, kas darbā noturēsies varbūt tikai pāris dienu, piešķirt specapģērbu. Zinu, ka likums to prasa, bet vismaz pagaidām Mašīnbūves rūpnīcā darba apģērbs tiks piešķirts tikai tiem strādniekiem, kas izturējuši trīs mēnešu pārbaudes laiku. Nepelnīti apģērbt pusi pilsētas es nevaru un negribu,» saka P.Bila.
Metinātājiem draud elpošanas orgānu slimības
Viņš atzīst arī nepilnības darba drošības jautājumos. Jau 1998. gada sākumā darba inspekcija rūpnīcai uzdeva ierīkot atbilstošu ventilāciju stacionārā metināšanas cehā Salnas ielā. V.Dūms norāda, ka tajā ventilācijas iekārta ir mazjaudīga. Tādēļ telpā, kur notiek intensīvi metināšanas darbi, gaisā ir paaugstināts kaitīgo vielu daudzums, kas savukārt ietekmē strādājošo veselību, un tas visdrīzāk beigsies ar elpošanas orgānu slimībām. Šos faktus rūpnīcas vadītājs apstiprina, tomēr arī piebilst, ka līdz šim trīs nopietni uzņēmumi, iepazinušies ar objektu, atteicās ierīkot ventilācijas iekārtas, jo, ņemot vērā darba specifiku, to neesot iespējams izdarīt. Tādēļ, cenšoties nesamazināt darbu apjomu, kā arī gādājot par to, lai nekaitētu strādājošo veselībai, P.Bila meklē jaunus ventilācijas iekārtas projektētājus, izgatavotājus un uzstādītājus. Viņš arī atzīst daudzus citus darba drošības normu pārkāpumus cehos un norāda, ka jau tagad tiek modernizēti vairāki ražošanas cehi: «Nevienam, arī darba inspekcijai un V.Dūmam, nav tik svarīgi kā man, lai darba apstākļi atbilstu prasībām – ko gan es darīšu ar apmācītiem un pieredzējušiem darbiniekiem, kas būs saslimuši ar arodslimībām? Tieši tādēļ pagājušā gada peļņa, kas ir aptuveni 105 tūkstoši ASV dolāru, tiek ieguldīta ražotnes telpu modernizācijā, nevis izmaksāta dividendēs.
Modernizācijā iegulda miljonus
«Šogad modernizāciju plānots pabeigt, kopumā ieguldot pusmiljonu latu, savukārt tuvāko gadu laikā šiem mērķiem plānots iztērēt vēl divus miljonus dolāru. Summas nav no mazajām, bet es to daru nevis tāpēc, ka Dūms tā liek, bet gan tāpēc, ka man pašam tas ir izdevīgi un vajadzīgi,» pārliecināti pauž P.Bila. Viņš arī norāda uz apkures katliem, kas, prasot pieklājīgus ieguldījumus, uzstādīti tikai «pilsētas un Siltumtīklu amatpersonu neizdarības dēļ. Tiklīdz šo uzņēmumu sāks vadīt gudri cilvēki, dārgie apkures katli vairs nebūs nepieciešami, jo visur pasaulē (izņemot Jelgavu) ir pierādījies, ka centrālā apkure uz pārējo fona ir lētāka». P.Bila skaita arī tūkstošus, kas ieguldīti darbinieku apmācīšanā un komfortablu darba vietu iekārtošanā.
«Jāmaina likumi, nevis darbs rūpnīcā»
Pieminot rūpnīcas darbinieku sūdzības Valsts darba inspekcijā, P.Bila pirmām kārtām saka: «Mēs dzīvojam demokrātijā, kur jebkuram ir tiesības izteikt savu viedokli vai neapmierinātību. Taču uz darba inspekciju sūdzēties dodas tikai tās personas, ar kurām rūpnīca pārtraukusi darba attiecības un kuras nespēj izprast, kādēļ rūpnīca aprēķinu nespēj izsniegt jau pēdējā darba dienā. Visu laiku esmu uzsvēris, ka uzņēmumā alga ir atkarīga no padarītā darba, tas nozīmē, ka arī par pēdējo darba dienu strādnieks saņems tikai tik daudz, cik ir nopelnījis. Ja strādnieka pēdējā darba diena beidzas pulksten piecos pēcpusdienā, tas nozīmē, ka man pēc darba laika beigām rūpnīcā jāpatur vesela virkne darbinieku, kas saskaitīs un pārbaudīs detaļas, pēc tam izdarīs aprēķinu. Lai ievērotu vienu likumu, man jāpārkāpj virkne citu. Uzskatu, ka aprēķinu izsniegt pēdējā darba dienā šādā uzņēmumā nav reāli. Tādas pašas grūtības likuma prasības izpildē ir ne tikai man, bet arī vairumam citu uzņēmēju, un esmu pārliecināts, ka tajā vainojama nevis rūpnīca, bet likums. Tādēļ varbūt pareizāk būtu tajā izdarīt grozījumus.»
Darba drošības jautājumi tiek risināti
Pēc vairāk nekā divu stundu ilgām pārrunām Zemgales Reģionālās valsts darba inspekcijas vadītājs Valdis Dūms atzina, ka rūpnīcā darba drošības jautājumos joprojām ir daudz nepilnību – kaut vai individuālo aizsardzības līdzekļu jomā. Tomēr četru gadu laikā, kopš viņš nebija apmeklējis Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcu, tā esot būtiski attīstījusies. Un, lai arī joprojām ir dažādi pārkāpumi, var redzēt, ka darba drošības lietas tiek kārtotas.
Tomēr pašlaik šķiet, ka darba inspekcijas un Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcas attiecības līdzinās paēduša kaķa un izmanīgas peles spēlēm – kaķis peli noķer, tad nagus ierauj un palaiž to vaļīgāk, pele savukārt, situāciju izmantodama, aizmūk, un tā līdz nākamajai tikšanās reizei, kas pienāk pilnīgi noteikti.
Jelgavas Mašīnbūves rūpnīca nodarbojas ar
– konstruktīvo metālizstrādājumu, metāla cisternu, rezervuāru, konteineru, centrālapkures radiatoru un katlu ražošanu;
– metāla kalšanu, presēšanu, štancēšanu, velmēšanu un pulvermetalurģiju;
– metālu apstrādi un virsmas pārklāšanu;
– griešanas instrumentu, darbarīku un parasto metālizstrādājumu ražošanu;
– automašīnbu virsbūvju, piekabju un puspiekabju ražošanu.
Jelgavas Mašīnbūves rūpnīca šogad paredzējusi nedaudz palielināt ražošanas apjomu, līdz ar to arī apgrozījumu, kas tiek plānots 3,5 miljoni dolāru. Meklējot jaunus sadarbības partnerus, uzņēmums turpinās sadarbību arī ar līdzšinējiem produkcijas pircējiem Vācijā, Zviedrijā, Somijā, Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā un citās valstīs;
A/s «Jelgavas Mašīnbūves rūpnīca» pagājušajā gadā 87 procentus saražotās produkcijas eksportēja. Metāla komplektējošās detaļas un konteineri piegādāti firmām «Porsche», «Volkswagen», «Fliegel», «Ford» un citām. Šogad noslēgts līgums arī ar «Philips».
