Ja brīvais laiks ir tas, ko var veltīt sev un ģimenei, valsts Nodarbinātības dienesta Jelgavas nodaļas vadītāja Edīte Bišere, domājot par sevi, tomēr neaizmirst darbu.
Ja brīvais laiks ir tas, ko var veltīt sev un ģimenei, valsts Nodarbinātības dienesta Jelgavas nodaļas vadītāja Edīte Bišere, domājot par sevi, tomēr neaizmirst darbu: daudz vaļas un arī gribasspēka prasa mācības maģistrantūrā LLU Humanitārajā institūtā, kur vēl atlicis pabeigt diplomdarbu organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģijā, kas tik ir nepieciešama ikdienā tiešā saskarē ar cilvēkiem. E.Bišerei patīk, ja darbam ir atdeve, bet tā rodas tikai tad, ja iespējams kādam palīdzēt. Tā nu ģimenei un pašai jāpietiek ar to, kas paliek pāri. Tomēr arī nosacīti brīvajā laikā atrodas dažādi pienākumi, to skaitā arī pret sabiedrību, darbojoties Starptautiskajā Zonta sieviešu klubā Jelgavā: tā ir elitāra, «Rotari» klubam identiska sieviešu organizācija, kuras viens no stūrakmeņiem ir labdarība.
Edītei ļoti gribētos dziedāt, taču ne korī, bet etnogrāfiskā folkloras ansamblī. Diemžēl tas jāatliek, jo tiešām nevar pagūt vismaz divus vakarus nedēļā atvēlēt mēģinājumiem un koncertiem.
Edītei Bišerei patīk viss, kas kārtīgs un sakopts: no mazotnes, kopš otrās klasītes, radināta visai ģimenei gatavot vakariņas, katru dienu mazgāt grīdas, viņa joprojām augstu vērtē mājīgumu un omulību. Viena no tās izpausmēm ir viesu uzņemšana. Tā ir ļoti svarīga, īpaši tad, ja pašai arī patīk ciemoties. Bet zelta likums pauž: lai kāds cits aicinātu, pašai jāprot ciemiņus uzņemt. Nākusi no Ziemeļvidzemes, E.Bišere joprojām seko turienes tradīcijām: viesiem jāceļ priekšā vismaz četri siltie ēdieni, pēc tam noteikti deserts. Aptuvena ēdienkarte ir šāda: buljons ar profitruļiem (olas + milti caur caurduri «ielaisti» verdošos taukos), obligāti – štovēti kāposti ar desiņām, neiztrūkstoši – karbonāde un rolmopši. Var pacienāt arī ar labu zivi. Vidzemē mājas ballīte nav balle, ja trūkst kaut kas no pieminētā. E.Bišeres ģimenē labprāt viesus uzņem jubilejās, Jāņos, Ziemsvētkos, Lieldienās. Bišeru pastarītis ir Jānis, tāpēc jau 14 gadu Edīte pati pin ozollapu vainagu, ko rūpīgi glabā veselu gadu.
Vēl E.Bišerei ir Nacionālais teātris. Kopš studiju laika sekots līdzi praktiski visām izrādēm, Žurku Kornēliju ieskaitot.
Pag, diennaktī ir 24 stundas, kur «aizķērušās» vēl pāris? Edīte Bišere mirkli padomā un rezumē: «Kā tad, automašīnā. Ceļā pie stūres tik labi parunāties ar sevi, izdomāt garas domas un izbaudīt braucienu.» Vai ceļā pavadīto laiku lai pieskaita brīvajam?
