Šomēnes studentu biedrības «Šalkone» biedri, Meža fakultātes pasniedzēji un studenti devās profesora Imanta Liepas organizētajā ekskursijā uz Pokaiņu mežu.
Šomēnes studentu biedrības «Šalkone» biedri, Meža fakultātes pasniedzēji un studenti devās profesora Imanta Liepas organizētajā ekskursijā uz Pokaiņu mežu. Ekskursijas vadītāja Ziedoņa Kalniņa vadībā mums bija iespēja tuvāk iepazīt un sajust svētvietu – «vietu, kas labvēlīgi iedarbojas uz visiem, kas dodas uz turieni ar labām domām».
Pokaiņi ir lielākā svētvieta Latvijā. Par to, ka tā izstaro enerģiju, cilvēki zināja jau sen, bet Pokaiņu īsto nozīmi vēl neviens nav izpratis.
Izstaigājot apskates objektus un klausoties stāstītajā, mēģināju rast atbildes. Zemgalei tik neraksturīgos stāvos kalnus, kas atrodas viens pie otra, tagad klāj mežs, bet kādreiz tur līda līdumus un sēja labību. Kāds bija iemesls tam, ka šīs zemes tika izmantotas lauksaimniecībā, jo kalnainu apvidu ir grūtāk apstrādāt nekā līdzenu. Jebkurš Pokaiņu apmeklētājs jutīsies pārsteigts par lielo akmeņu daudzumu dažādību un izvietojumu. Katram no tiem tiek piedēvētas pārdabiskas spējas. Dieva gulta, Līgavas akmens, Tēva akmens, Zintnieku laiva, Svētavotu ieleja, Zikurāts, Māras actiņa un citi kopā veido plašu telpu, kas lieliski varēja kalpot kā kulta rituāliem, sanāksmēm, tā arī dievkalpojumiem.
Neviens no mūsu grupas nav pētnieks, bet vienu spējam katrs – bez īpašām zināšanām just, ka tā ir sena svētvieta. Katrs individuāli uzņemam vai atgrūžam enerģiju, ko izstaro Pokaiņu mežs. Vai akmeņiem piemīt pārdabiskas spējas, tas jāizlemj katram pašam.
Ja vēlies apmeklēt Pokaiņu mežu, izstaigā to gida pavadībā. Viņš palīdzēs jums izprast šī vietas īsto nozīmi.
Liena Āze, Meža fakultātes studente