Pagājušās nedēļas nogalē Tērvetes Lāčos norisinājās lielākās lauku dienas šajā tūkstošgadē – tā pasākumu vērtēja tā rīkotāji, kas zemniekiem mācīja kvalitatīvi sagatavot zāles lopbarību.
Pagājušās nedēļas nogalē Tērvetes Lāčos norisinājās lielākās lauku dienas šajā tūkstošgadē – tā pasākumu vērtēja tā rīkotāji, kas zemniekiem mācīja kvalitatīvi sagatavot zāles lopbarību.
Lauku dienu «Tērvete 2001» namatēva lomā iejutās «Agrofirmas «Tērvete»» valdes priekšsēdētājs Modris Goba. Viņš uzsvēra, ka zāles lopbarības sagatavošana uzņēmumam ir sevišķi aktuāla, jo Tērvetei ir ne vien 700 govju ganāmpulks, bet arī zirgi, no kuriem daži labprāt pajūgā izvizināja lauku dienu dalībniekus.
Tērvetnieki ir čakli saimniekotāji, savus zālaugu laukus viņi jau nopļāvuši. Jāpiekrīt SIA «Kemira Agro Latvija» direktora vietniekam Egilam Sviķim, ka latviešiem jāsamierinās ar tādām vasarām, kādas tās ir. Ideja rīkot lauku dienas, lai demonstrētu pilnu zāles lopbarības sagatavošanas ciklu, sākot no sēklām, zālāju ierīkošanas, kopšanas un mēslošanas un beidzot ar novākšanu, firmai radusies pirms trim gadiem, apmeklējot līdzīgu pasākumu Anglijā. E.Sviķis ir pārliecināts, ka šāds pasākums nākotnē kalpos kā sadarbības modelis arī citām Latvijas firmām. Lauka dienā piedalījās firmas «Kesko Agro Latvija», «Agribalt Latvija» un «Valtra». Ar produkciju un degustācijām pasākumu kuplināja «Limbažu piens», Rīgas Piena kombināts un «Dobeles dzirnavnieks». Un, protams, Tērvetē esot, neiztikt bez «Tērvetes alus», kura divas šķirnes nupat ieguvušas sudraba un bronzas medaļas starptautiskajā izstādē «Riga Beer».
Audzēsim lucernu un kamolzāli
SIA «Latvijas šķirnes sēklas» direktors Valdis Dzenis akcentēja, ka viens no uzņēmuma galvenajiem darbības virzieniem ir pie mums izaudzētu zālāju sēklu tirdzniecība, savukārt «Agrofirma «Tērvete»» ir sēklu lielāko pircēju vidū. No graudaugu sēklām daļa ir ārzemēs selekcionētas, bet 99,6 procenti stiebrzāļu un 98 procenti tauriņziežu šķirņu izveidotas Latvijā. 2000. gadā mūsu valstī pārdotas 376 tonnas sertificētas un 324 tonnas nesertificētas zālāju sēklas.
V.Dzenis skaidroja, ka zālāji nav tikai āboliņš, bet arī timotiņš, pļavas auzene, niedru auzene, augstā dižauza, pļavas lapsaste, bezakotu lāčauza, ganību airene un arī kamolzāle, kas vēl nesen tika nicināta un pelta, bet tagad sausās vasarās atzīta par gana labu.
Par zālāju izsējas normu, tāpat kā par daudz ko citu lauksaimniecībā, var strīdēties. V.Dzenis, ņemot vērā simtprocentīgu saimniecisko lietderību, pļaušanai domātai zālei pie izsējas normas iesaka pieskaitīt vēl 25 procentus, bet kombinētai izmantošanai paredzētai zālei – 40 – 50 procentu. Sarkanā āboliņa ieteicamā izsējas norma ir 12 – 16 kilogramu hektāram, baltā, bastarda āboliņa un lucernas – 10 – 12 kilogramu, bet timotiņa –14 kilogramu un, pieberot vēl 50 procentu, hektārā izsēj 21 kilogramu sēklu. Jāņem vērā, vai zālājus sēj ar precīzās izsējas sējmašīnu vai kopā ar labību kā apakškultūru.
Par nozīmīgu zālāju kultūru direktors atzīst lucernu, ar tās izpēti Lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu saimniecībā «Vecauce» nodarbojas Zinta Gaile. Savukārt nākotnē perspektīvās austrumu galegas izmēģinājumus veic Skrīveru Zinātnes centra pētnieki.
Nereti saimnieki jautā: kāpēc iesētie zālāji nedīgst? Un te V.Dzenis aicina likt lietā zemnieka gudrību – iesēt tā, lai izaugtu, jo piemērotu tehniku ārzemju firmas piegādās, kādu vien vēlaties. Ja sēklas nedīgst, var būt vainojams nepietiekams mitrums, iesēts var būt par seklu, par dziļu vai pārāk agri. Dīgšanu bremzē arī saplaisājusi augsnes virskārta, toksiskums. Zāles augšana var apstāties, ja augsne ir skāba, tās auglība – zema, laukam ir slikta drenāža. To var izraisīt sausums un konkurence starp maisījumā ietilpstošajiem augiem, nezālēm, slimībām un kaitēkļiem.
V.Dzenis mudināja zemniekus audzēt vairāk zālāju sēklu, jo tas ir ekonomiski izdevīgi. Par tonnu āboliņa, tauriņziežu un skarenes sēklu subsīdijās var saņemt 600 latu, par auzenes tonnu – 300 latu. Ražotāji izvirza prasību maksāt subsīdijas arī par ganību ierīkošanu.
Agri pļaut nozīmē ietaupīt naudu
Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra speciālistu no 10. maija trīs nedēļu laikā veiktās zāles analīzes liecina par labu agrai pļaušanai, jo zaļajā masā strauji samazinās proteīna daudzums: 10. maijā tas bija 23 procenti, bet nedēļu vēlāk jau bija samazinājies par pieciem procentiem. Pašlaik proteīna saturs zālē ir 17 – 18 procentu, bet laukos, kas saņēmuši slāpekli, – 14 – 15 procentu. Lai gan daudzi saimnieki cenšas gatavot skābbarību, speciālisti aicina proteīnu maksimāli iegūt no sava lauka, jo vēlāk, pērkot proteīna piedevas, ražošanas izmaksas palielināsies. Konsultanti ir pārliecināti, ka agri pļaut nozīmē taupīt naudu. Arī dzīvnieki labprāt ēd nepāraugušu zāli.
Kā barosim, tā slauksim
Pavasarī itin bieži lopbarībā pietrūkst kalcija. Šo problēmu var atrisināt, dzīvnieku kombinētajā barībā iekļaujot maksimālu kalcija devu un nodrošinot ar magniju (deva 12 grami uz kilogramu). Govju ēdināšana vasarā nav vienkārša. Dāņu speciālisti aprēķinājuši, ka ganību periodā govs apēd 60 – 80 kilogramu zāles, minūtē vidēji izdarot 60 plūcienu. Lai piena devēja uzņemtu 14 kilogramu sausnas, ganībās diennaktī uzturoties aptuveni 10 stundu, tai vidēji jāizdara 36 tūkstoši plūcienu. Katrs saimnieks pats var izrēķināt, cik plūcienu govs veiks, ja zālīte ir reta un ganības – trūcīgas.
Lauksaimniecības konsultāciju centra lopkopības speciālisti iesaka piena devējas, kuru izslaukums mazāks par 7000 kilogramiem gadā, ganību periodā barot ar zāli un salmiem. Bet, ja no govs iegūst virs 7000 kilogramiem piena, salmu vietā jāizēdina siens. Šādas govis ganībās ieteicams turēt ne vairāk kā sešas stundas diennaktī, jo ilgāka ganīšana nozīmē lielāku iespēju dzīvniekiem saslimt ar caureju. No spēkbarības govīm rekomendē dot auzas un klijas: pirmajās 12 nedēļās govīm ar izslaukumu ap 4000 kilogramiem – 2,5 kilogramus dienā, no 7000 kilogramiem – 6,5 kilogramus. Pirmajās 12 nedēļās piena devējas noteikti vajadzētu barot ar melasi, izēdinot vienu divus kilogramus dienā un neaizmirstot arī par piedevu «Minera magnesium». Lai normalizētu kalcija un fosfora attiecību, augstražīgām govīm jāsaņem 100 – 150 gramu minerālvielu piedevu dienā, pārējām – 30 – 40 gramu dienā.
