Vasarsvētki ir veltīti garam. Baznīcās stāstīs leģendu par apustuļiem, kas noreibuši no dvēseles kvēles un lielā apgarotībā runājuši katrs savā valodā, tomēr viens otru sapratuši un bijuši garā vienoti.
Vasarsvētki ir veltīti garam. Baznīcās stāstīs leģendu par apustuļiem, kas noreibuši no dvēseles kvēles un lielā apgarotībā runājuši katrs savā valodā, tomēr viens otru sapratuši un bijuši garā vienoti. Mēs apgarotību gūsim, arī pievienodamies lielajai dabas draudzei, kur katra zālīte svin vasaras svētkus, kur dzirdamas noreibušo putnu dziesmas. Visās ceļmalās staro pienenes kā mazas saulītes. Vasara ir aizdegusi savas ugunis.
Vasarsvētki ir līdzīgi Jāņiem. Kas Jāņiem zāles – dzīvi augi ar ziediem, tas Vasarsvētkiem meijas – dzīvi augi bez ziediem. Kā Jāņos ar zālēm un ziediem, tā Vasarsvētkos ar meijām appušķo māju, sētu, vārtus, mājdzīvniekus. Vasaras svētku meija rāda mums ceļu uz Jāņiem.
Kā zālēm, tā meijām, ja tās paglabā un izžāvē, piemīt sevišķas, arī ārstnieciskas, īpašības.
Vasarsvētku nakts ir pieguļnieku svētki. Pieguļnieki sakur uguni un ziedo Pieguļas mātei.
