Herta ņēma vērā tautas gudrību par gadalaikiem un tajos gatavojamajiem priekšmetiem. Tātad, lai arī rokdarbiem pavasaris un vasara nav pats piemērotākais laiks, viņa nolēma noadīt džemperīti – ne jau nu akurāt ļoti biezu, bet tādu glītu un rakstainu.
Herta ņēma vērā tautas gudrību par gadalaikiem un tajos gatavojamajiem priekšmetiem. Tātad, lai arī rokdarbiem pavasaris un vasara nav pats piemērotākais laiks, viņa nolēma noadīt džemperīti – ne jau nu akurāt ļoti biezu, bet tādu glītu un rakstainu.
Pateicoties kapitālistiskajām tirgus attiecībām, kvalitatīvu dziju nopirkt vairs it kā nav problēmu. Arī Jelgavā dziju un dažādas rokdarbiem noderīgas lietas var iegādāties vairākās tirdzniecības vietās, piemēram, «Laimdotā», «Rosmē», arī specializētajā veikalā Kr.Barona ielā. Šajā veikalā līdzās pietiekami plašajam dziju klāstam var nopirkt arī dažādas galantērijas preces par salīdzinoši saprātīgām cenām.
Herta jutās pietiekami erudīta jautājumos, kas skar adīšanu un šai nodarbei vajadzīgos materiālus. Tāpat viņa parasti zināja, ko vēlas adīt, kādā krāsā un no kādas dzijas. Taču veikala saimniece acīmredzot bija citās domās, jo vienmēr, lai arī cik reižu Herta tur bija iegriezusies, viņai tika mēģināts uzspiest tirgotājas viedokli. Iespējams, ka saimniece bija atskatījusies visādas neprašas, kas neatšķir smalku ķemmdziju jeb gublānu no prastas akrila mohēras, taču Hertai viņas viszinība šķita mazliet pārspīlēta.
Lai nu kā, izvēle veikalā bija pietiekami plaša un Herta tur iegriezās kārtējo reizi. Uz letes stāvēja koša salātkrāsas dzija. Uz etiķetes nebija norādīts tās sastāvs, taču, spriežot pēc cenas un saimnieces teiktā, – sintētika. Tā kā Hertai iepatikās krāsa un ļoti gribējās adīt, viņa nolēma to iegādāties. Iepakojums vēstīja, ka kamolā ir 150 g dzijas, tātad džemperim pilnīgi pietiktu ar trijiem. Saimniece ielika maisiņā prasīto, Herta samaksāja.
Taču mājās viņa sāka brīnīties, kad konstatēja uz dzijas uzrakstīto sastāvu, – 50 procentu vilnas un 50 procentu sintētikas. Burvīgi! Pusvilnas dzija – tieši tas, ko viņa bija vēlējusies. Taču, papētot etiķeti, izrādījās, ka kamolā ir tikai 100 g dzijas – tātad tieši par 50 g mazāk nekā tajā kamolā, ko Herta bija pētījusi veikalā. Vienkārši tā bija cita dzija.
Nākamajā darbadienā Herta devās uz veikalu, lai izteiktu savas pretenzijas un nopirktu vēl vienu dzijas šķeteri. Tādas dzijas vairs nebija, bet, gods kam gods, saimniece Hertu atcerējās un atvainojās par to, ka kļūdījusies – pārdevusi citu dziju par augstāku cenu –, un piedāvāja ņemt pirkumu atpakaļ.
Herta dziju atpakaļ neatnesa un nolēma šajā veikalā vairs neiegriezties. Starp citu, Rīgā ir vairāki brīnišķīgi dziju veikali, piemēram, «Santa» Matīsa ielā vai Rozenflintas dziju veikals Vecrīgā, bet veikalā Miera ielā «Adele» netālu no Dzemdību nama var nopirkt pat dabiskā zīda dziju. Galu galā, ja ļoti vajag, var arī uz galvaspilsētu aizbraukt.
