Anna Lece, Ozolnieku vidusskolas sākumskolas skolotāja, atzīst, ka ikdiena aiziet vienā skriešanā, gan saimnieciskos darbus kārtojot, gan pagastā sabiedriski rosoties.
Anna Lece, Ozolnieku vidusskolas sākumskolas skolotāja, atzīst, ka ikdiena aiziet vienā skriešanā, gan saimnieciskos darbus kārtojot, gan pagastā sabiedriski rosoties.
Vīratēvs, kad Anna teic, ka atkal jāskrien, smejot: «Neskrien gan, brauc ar mašīnu!» Tāpēc dienu steigā tiek meklētas «saliņas», kur atgūt spēku, enerģiju un dažreiz arī dzīvesprieku.
«Saliņas» – tie ir skolotājas vaļasprieki. Viena «saliņa» ir ansamblis «Madara». Anna tajā dzied turpat divdesmit gadu. «Madarā» saista kopības sajūta. Kaut arī reizēm pēc darba māc nogurums, pēc mēģinājuma braucot mājās dziedādama. «Mūs cieši satur kopā Ārija Melgaile, kolektīva vadītāja. Ir jaukas tradīcijas, svinam jubilejas, katrreiz tiek izdomāts īpašs scenārijs gaviļnieka sveikšanai. Nupat arī es savā jubilejā izturēju dažādus pārbaudījumus, kas bija jāsaprot «no pusvārda». Gaidām arī vārdadienas, vadītāja katrai uzdāvina pašas adītu zeķu pārīti,» par «Madaras» īpašo auru stāsta dziedātāja.
Otra «saliņa» – ceļojumi. Universitātes Ģeogrāfijas fakultātē iegūtā izglītība cieši saistīta ar šo vaļasprieku. «Ceļošanas trakums mūsu ģimenē ir jau kopš jaunības dienām,» skolotāja rāda attēlus no ceļojumiem. Ir būts Ziemeļu puslodes aukstuma polā Oimjakonā, kur zemākā temperatūra reģistrēta mīnus 71 grāds pēc Celsija. Ar motocikliem veikti 9200 kilometri no Magadanas līdz Āzijas centram Kizilā Sajānu kalnos, aizceļots līdz Eiropas galējam rietumu punktam Roka ragā Portugālē. Pēc deviņdesmitā gada radās iespēja ceļot uz ārzemēm, tad būts Skandināvijas valstīs, Lielbritānijā, Portugālē, Spānijā. Pilsēta, kurā gribētos atgriezties, ir Parīze.
Trešā «saliņa» – svešvalodas kursi. Vīrs un dēls labi runā angliski, arī pašai gribējās pierādīt sev, ka var. Nu jau nokārtots eksāmens A līmenī.
Par varēšanu turpinot, Anna pievērsusies kalnu slēpošanai. Šogad Alpos pēc stundu garas «slēpošanas skolas» viņa saņēmusi instruktora atļauju doties uz pacēlāju un sākt nobraucienu. Vieglākās trases īpašas grūtības nesagādāja, un Anna var parādīt kartē arī augstākas grūtības pakāpes pievārētu maršrutu.
Piektā «saliņa» – teātra apmeklējumi. Kopā ar savu klasi redzēts balets un muzikāla izrāde, visi bērniem domātie iestudējumi. Šajos braucienos uzticami līdzgaitnieki ir paralēlklases audzēkņi ar skolotāju Vinetu.
Laikam jau ceļojumu «saliņa» ir vislielākā, un tur var gūt daudz prieka un enerģijas, jo sarunas nobeigumā Anna saka: «Gribētos iesaistīties akcijā un apceļot Latvijas pilis.»
