Ķekavas pagastā ir sešas izglītības iestādes – vidusskola, sākumskola, divi bērnudārzi, mākslas un vēl mūzikas skola.
Ķekavas pagastā ir sešas izglītības iestādes – vidusskola, sākumskola, divi bērnudārzi, mākslas un vēl mūzikas skola. Taču visvairāk budžeta līdzekļu prasa vidusskola. Tās uzturēšanai gadā atvēlēti 120 tūkstoši latu.
Vidusskolā mācās ap tūkstoš audzēkņu. Lielākā daļa ir pagasta bērnu, tikai 39 ir rīdzinieki. Vidusskola celta 1975. gadā un paredzēta 1072 audzēkņiem, taču, ņemot vērā mācību priekšmetu izvēles iespējas un alternatīvos priekšmetus, skolā nav iespējams uzņemt tik daudz skolēnu. Pagasts ļoti cieši robežojas ar Rīgu: Bauskas ielas vienā pusē vēl ir Ķekava, bet otrā – jau galvaspilsēta, tāpēc daudziem audzēkņiem izdevīgāk ir mācīties Rīgā. Šo iespēju izmanto 470 skolēnu. Pagasta izglītības un sporta speciālists Ilmārs Briģis skaidro, ka pašvaldībai nebūtu iespējams šos audzēkņus uzņemt savā skolā: «Mēs gan organizējam arī skolēnu pārvadāšanu, bet, ja visi 470 bērni gribētu braukt uz Ķekavas centru, tas vienalga nebūtu reāli. Tāpēc patlaban esam atraduši citu risinājumu – visiem audzēkņiem sedzam pusi no ceļa izmaksām, kas kopā gadā ir 16 tūkstoši latu. Tas nav maz, un jaunajā sasaukumā daži deputāti jau ir mēģinājuši pret to iebilst, jo mēs kārtojam savstarpējos norēķinus un vēl kompensējam pusi no ceļu izdevumiem. Taču pagaidām citas alternatīvas nesaskatām, pašvaldības uzdevums ir gādāt, lai skolēni varētu nokļūt līdz tuvākajai mācību iestādei.»
Pagastā par prioritāti izvirzīta izglītība, un tas tiek godam attaisnots. Līdz šim pašvaldība pilnībā maksāja arī par izglītības darbinieku kvalifikācijas celšanu. Tagad gan, kad likums prasa pirmsskolas izglītības iestādēs pedagogus tikai ar augstāko izglītību, tas pašvaldībai radīs problēmas, jo sāksies masveidīga pedagogu izglītošanās. Tāpēc nolemts segt tikai pusi no mācību maksas, jo tas tomēr ļaus palīdzēt pilnīgi visiem mācīties gribošajiem skolotājiem.
Lielākas problēmas pagastam rada mazā sākumskola, kurā mācās 73 audzēkņi. Ar katru gadu skolēnu skaits tajā sarūk, bet skolas ēkai ir vajadzīgs kapitālais remonts. I.Briģis spriež, ka ieguldījumiem jābūt ne mazākiem par 200 tūkstošiem latu: «Tas ir diezgan nereāli, tāpēc jāmeklē alternatīva. Iespējams, ka ar laiku tomēr būs izdevīgāk mazo skolu slēgt un bērnus vest uz vidusskolu.»
Savukārt no bērnudārziem gan neviens nevar sūdzēties par audzēkņu trūkumu: «Ieviņu» apmeklē ap 200, bet «Zvaigznīti» – ap 170 bērnu.
