Savulaik Ķekavas pagasts iestiepās Rumbulā un Doles salā, tagad reformas projekts paredz, ka vecās teritorijas atgūtas netiks, bet pagastam pievienos vienu daļu Olaines pagasta un Baložu pilsētas.
Savulaik Ķekavas pagasts iestiepās Rumbulā un Doles salā, tagad reformas projekts paredz, ka vecās teritorijas atgūtas netiks, bet pagastam pievienos vienu daļu Olaines pagasta un Baložu pilsētas. Tomēr pašvaldība atzīst, ka nekādas reformas nespēs satricināt ierasto darba ritmu.
Ķekavas pagasta Padomes priekšsēdētāja Inese Danileviča spriež, ka pašvaldība dzīvo labi: «Mēs nevaram sūdzēties, jo daudziem iet sliktāk nekā mums. Varam atļauties nopietni atbalstīt kultūru, sportu, izglītību un sociālo jomu. Pašvaldības budžets ir tik iespaidīgs tāpēc, ka samērā liels ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, arī ienākumi no nekustamā īpašuma nodokļa ļauj plašāk izvērsties.»
Pagastā arvien straujāk attīstās uzņēmējdarbība. Priekšsēdētāja stāsta, ka ik mēnesi vismaz 15 uzņēmēju vēlas iegūt zemi pagastā, lai sāktu darbu: «Diemžēl mums nav brīvo zemju, ko atvēlēt. Rīgas firmas meklē ražošanai piemērotas telpas un vietu. Tas, protams, priecē – jo vairāk būs šādu firmu, jo vairāk darba vietu pagastā, jo lielāki būs ienākuma nodokļa maksājumi un jo labāk varēs attīstīties pagasts. Mums būs vairāk līdzekļu, ko varēsim ieguldīt infrastruktūras attīstībai.»
Patlaban pašvaldība strādā pie projekta, kas paredz deviņas Daugavas baseina pilsētas un divas pašvaldības līdz 2004. gadam pievienot Rīgas pilsētas attīrīšanas iekārtām. Tas ir Zviedrijas atbalstīts projekts, kuram jau notiek izpētes darbi.
Šogad plānots arī uzlabot dzeramā ūdens kvalitāti Ķekavas ciemata vecajā daļā. «Dzeramo ūdeni mēs ņemam no putnu fabrikas, un šogad plānots uzlabot tā kvalitāti. 13,5 tūkstoši latu atvēlēti, lai mazinātu dzelzs sastāvu ūdenī.»
Dažas pašvaldības reformas gaidās nolaiž rokas, bet Ķekavā darbs rit savu gaitu. «Reforma mūs nesatrauc, jo Ķekava nevar izzust. Nav arī bažas par to, ka mēs varētu pārvērsties nomalē. Šeit infrastruktūra tikai attīstās,» tā pagasta Padomes priekšsēdētāja.
Vienīgais, kā tik stabilam pagastam trūkst, ir sava pagastmāja. «Mēs atrodamies kādreizējās PMK kopmītnes mājas pirmajā stāvā. Tagad gan šī ēka pieder pašvaldībai, bet gribētos savu māju.»
Iespējams, ka tik rosīgā pašvaldībā tas arī būs iespējams. Par piemēru var minēt Mūzikas skolu, ko iesāka celt pirms desmit gadiem: pērn 4. septembrī svinīgi varēja atvērt jaunās ēkas durvis pagasta bērniem.
