Katram cilvēkam ir tiesības elpot tīru gaisu un prasīt, lai to nesaindē apkārtējie.
Katram cilvēkam ir tiesības elpot tīru gaisu un prasīt, lai to nesaindē apkārtējie.
Šogad pretsmēķēšanas dienas devīze bija «Darīsim gaisu tīru!», bet mērķis – aktualizēt pasīvas smēķēšanas kaitīgumu cilvēka veselībai. Kā liecina veselības monitoringa «Finbalt» dati, Latvijas vīrieši smēķētāji vidēji dienā izsmēķē 15 cigarešu, bet sievietes smēķētājas – astoņas.
Pērn veiktajā pētījumā, kurā piedalījās 2400 respondentu, sevi par smēķētājiem atzina 18,7 procenti sieviešu un 51,9 procenti vīriešu. No aptaujas rezultātiem var secināt, ka nesmēķētāji parasti neaizstāv savas tiesības elpot tīru gaisu un neliedz pīpēt savā klātbūtnē. Tā 53 procentos aptaujāto Latvijas ģimeņu vecāki to dara pat bērnu klātbūtnē.
Kopš 1998. gada ir palielinājies smēķētāju īpatsvars, kas vēlas atmest šo ieradumu vai to jau ir izdarījuši. Pēc Valsts veicināšanas centra veselības riska faktoru nodaļas vadītājas Ivetas Pudules domām, pārsteidzošs ir fakts, ka tikai 17 procentiem atmest pīpēšanu ir ieteicis ārsts, bet zobārsts – tikai 5 procentos gadījumu, turpretī ģimenes locekļi ir daudz vairāk ieinteresēti smēķētāja veselības stāvokļa uzlabošanā un ieteikuši to izdarīt 68 procentos gadījumu.
Pasīvi smēķējot, tiek ieelpoti gan smēķētāja izpūstie tabakas dūmi, gan gruzdošās tabakas un papīra dūmi, kā arī indīgās vielas, kas nonāk gaisā tai brīdī, kad pīpmanis ievelk plaušās tabakas dūmus.
Par smēķēšanas negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību:
ļoti norūpējušies jūtas 18 procentu smēķētāju;
diezgan norūpējušies – 29 procenti;
ne pārāk norūpējušies – 39 procenti;
14 procenti par to neuztraucas nemaz.
