Svaigas pārtikas grozā eiropietim ir 1 kg bumbieru, 6 olas, 250 g Goudas siera, 2 litri piena, puskilo cūkgaļas karbonādes, litrs vietējā augļu jogurta, 250 grami speķa, puskilograms laša, 250 g foreles, 1 kg banānu, 500 g kivi augļu.
Tāda neierasta mērvienība. Svaigas pārtikas grozā eiropietim ir 1 kg bumbieru, 6 olas, 250 g Goudas siera, 2 litri piena, puskilo cūkgaļas karbonādes, litrs vietējā augļu jogurta, 250 grami speķa, puskilograms laša, 250 g foreles, 1 kg banānu, puskilograms kivi augļu. Cik tas maksā?
Dānijā – dārgākā pārtika, Spānijā – lētākā.
Pa vidu – Latvija
Konkurence un brīvas tirgošanās iespējas vienmēr uz leju ir spiedušas preces cenu. Tāpēc ikviens pircējs ir ieinteresēts Eiropas Savienības iekšējā tirgus efektīvā darbībā. Turklāt trešais cenu pazeminošais faktors ir pēc iespējas plašāks tirgus…
Ērtākā metode, kā pārliecināties, vai nojauktas visas tirdzniecības barjeras ES valstu starpā, ir preču cenu salīdzinājums. Tādu 28. maijā pabeigusi Eiropas Komisija un secinājusi, ka lielveikalos pārdodamie produkti dažādās valstīs maksā dažādi. Dārgākajā valstī cena bieži ir divreiz augstāka nekā lētākajā. Bet nevienu atsevišķu valsti nevar uzskatīt nedz par vislētāko, nedz par dārgāko visās produktu grupās.
Ja gribat nopirkt produktus karbonādei un pasniegt to ar salātiem, tad pēc cūkgaļas jābrauc uz Vāciju, bet, tā kā tomāti tur ir visdārgākie, tad divreiz lētāk tie iepērkami Spānijā, savukārt pēc kartupeļiem jābrauc uz Īriju. Līdzīgi ir ar zivju ēdieniem – lētākā menca ir Itālijā, bet, ja vēlaties to servēt, pārlietu ar sieru, tad jādodas uz siera lielvalsti Holandi. Tomēr visvairāk lētas pārtikas (pārsvarā augļi) ir Spānijā, bet dārgākā tā ir Dānijā.
Cenām jāatšķiras, bet ne tik daudz
Uz pārtikas produktiem atšķirībā no citām patēriņa precēm ir maz pasaulslavenu firmu vārdu, jo tiem jābūt svaigiem un tos grūti tālu transportēt. Liela daļa ir vietējā ražojuma, tāpēc pārtikas produktu cenas (izmaksas) nav tik viegli salīdzināma kā vienas markas televizoru cenas.
Lai pārtikas grozu piepildītu ar raksta sākumā minētajiem produktiem, vidēji ES vajadzīgi 25 eiro jeb nepilni 14 lati. Visdārgāk samaksātu dāņi – 31 eiro (Ls 17), viņiem seko holandieši – 27 eiro (Ls 15), franči, zviedri, beļģi – par vienu eiro mazāk, bet vislētāk tas iznāktu spāņiem – 18 eiro (Ls 10).
Dānijā pārtiku sadārdzina visaugstākais ES pievienotās vērtības nodoklis (25%), tomēr EK pētījums nepierāda, ka cenas būtu atkarīgas tikai no PVN vai iedzīvotāju ienākuma līmeņa. Ar to nevar izskaidrot, kāpēc, piemēram, kartupeļi Īrijā ir trīs reizes lētāki nekā Dānijā, kur PVN ir divreiz zemāks. Kāpēc dārgākie apelsīni ir Lielbritānijā, ja tā vispār nepiemēro PVN pārtikai?
Produktu cenas Latvijā (Ls 11,42 jeb 21 eiro) tuvinās Vācijas cenām, bet tas nenozīmē, ka iztikšana būtu tikpat dārga. Savā iztikas grozā mēs diezin vai ieskaitītu lasi, bet cenu salīdzinājumam norvēģu lasis der vislabāk. Kaut arī vairāki pārtikas produkti tirgū būtu lētāki, tās ņemtas no lielveikala «Rimi», lai Latvijas cenas varētu salīdzināt ar citu ES valstu lielveikalos pirkto produktu cenām.
Vienīgais pārtikas cenu atšķirību objektīvais iemesls ir transporta izmaksas. Pārvadājot produktus krustu šķērsu pa savienību, to cena var palielināties no 30 līdz 50 procentiem. Pārvadājot tos vienas valsts robežās, cena uzkāps tikai par 10 līdz 30 procentiem.
Cenas atšķirsies vienmēr. Arī divos blakus esošajos veikalos tās ir dažādas. Bet tik lielas cenu starpības norāda, ka Eiropas Savienības iekšējais tirgus vēl nestrādā pietiekami efektīvi. Eiropas Komisijas iekšējā tirgus speciālisti uzskata, ka pārtikas cenām turpmāk ir vēl jāsamazinās.
