Daini Īvān, Jūs atmodas laikā bijāt ļoti godāts un cienīts saucējs uz Brīvību! Mēs Jūsos klausījāmies ar sajūsmu, lai nepalaistu garām ne vārda.
Daini Īvān, Jūs atmodas laikā bijāt ļoti godāts un cienīts saucējs uz Brīvību! Mēs Jūsos klausījāmies ar sajūsmu, lai nepalaistu garām ne vārda. Gaidījām ar nepacietību Jūsu uzstāšanos. Pagājuši tikai desmit gadi un jājautā, vai tas esat Jūs, kas runā no pilsētas Domes? Tas, kas pārgāja pie sociālistiem, vairs neesat Jūs. Kā esat pārmainījušies. Toreiz Jūs represētās mammītes bija gatavas uz rokām nēsāt, adīja Jums cimdus un svīterus, lai tikai Jūs būtu un turpinātu cīņu par brīvu Latviju.
Tagad Jūs panācāt, ka šo cilvēku sāpi, viņiem celto pieminekli, izmet no Rīgas centra. Lai arī neizskatīgu akmeņu krāvums, pat to cenšaties noslēpt aiz stacijas ēkas. Šāds veidojums ir pret represēto vēlēšanos. Ar demagoģiskām runām cenšaties iestāstīt, ka tam tur ir īstā vieta. Varbūt tur vieta arī visiem represētajiem, lai ļautu brīvi valdīt jaunajai kungu rasei, pie kuras vēlaties pieskaitīt arī sevi. Tur vēl jāpārvietojot arī represēto muzejs, un tad Rīga būs brīva un nebūs jāatceras, ka bijusi tāda okupācija. Tikai nezinu, kā izskaidrosiet, pret ko toreiz balsojāt, par ko Jums visiem iedeva ordeņus? Kas tas bija?
Vēlētos Jums jautāt, kad Jūs, Daini Īvān, bijāt patiess, tad, kad teicāt patriotiskas runas, vai tagad, kad palīdzat pazemot kārtējo reizi represētos? Vai beidzot nepietiek?
Mēs esam pieraduši gaidīt uz solījumiem, varējām pagaidīt vēl, bet nevaram pieņemt šos akmeņus. Jūs vēl sakāt, ka pie tiem pieradīsim, vai tas ir ētiski? Daini, mēs tik bieži nemainām savus uzskatus, kā citi savu sirdsapziņu. Varbūt būtu bijis labāk, ja būtu klusējis un netīkojis pēc augstā krēsla. Kas Jūs esat tagad? Mums par Jums būtu palikušas ļoti labas atmiņas, bet ko teikt tagad? Ir sāpīgi. Tā rīkojoties, pazaudēsiet visu cieņu un to Jūsu pašreizējie «labvēļi» gaida, lai mūs sašķeltu, radītu starp mums naidu, nesaticību, lai ap mums nebūtu vairs skaidru cilvēku. Un vēlreiz, kā lai jūtas tās izsūtītās, kuras esat samainījis pret iebraucējām. Varbūt viņas arī Jūs tāpat cienīs, kā to darījām mēs?
Pievienoju arī savu parakstu zem tiem tūkstošiem represēto parakstu, kas «Neatkarīgajā» izsaka savu protestu pret pieminekli un vietu, kurā ar Jūsu palīdzību tas tiks uzstādīts.
Guntars Bullis, represētais
