Latvijas Pašvaldību savienības un Finansu ministrijas kopīgās sarunās vairākos jautājumos tika panākta vienošanās, un diskusijas vērtējamas pozitīvi, atzīst LPS padomniece finansu jautājumos un Jelgavas rajona izpilddirektore Mudīte Priede.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Finansu ministrijas kopīgās sarunās vairākos jautājumos tika panākta vienošanās, un diskusijas vērtējamas pozitīvi, atzīst LPS padomniece finansu jautājumos un Jelgavas rajona izpilddirektore Mudīte Priede.
Kārtējās Finansu ministrijas un LPS sarunas vakar notika trijās sadaļās – katrā no tām par atsevišķiem jautājumiem piedalījās arī Satiksmes ministrijas, Labklājības ministrijas un Valsts zemes dienesta pārstāvji. Galvenie sarunu temati bija Autoceļu fonda ieņēmumi un sadale, pasažieru pārvadājumu dotācijas un to sadalījums, garantētā minimālā ienākuma ieviešana un nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes 2002. gadam.
Satiksmes ministrijas pārstāvji informēja par Autoceļu fonda budžeta izpildi šā gada pirmajos piecos mēnešos, kā arī par plānotajām izmaiņām fonda līdzekļu izlietojumā. Autoceļu fonds paredz turpmāk dotācijas pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem maksāt proporcionāli fonda ieņēmumiem. LPS pārstāvji ierosināja, ka šī kārtība būtu attiecināma arī uz degvielas akcīzes atmaksu dzelzceļam no Autoceļu fonda līdzekļiem.
Finansu ministrs Gundars Bērziņš informēja par Ministru kabineta lēmumu pārdalīt degvielas akcīzes ieņēmumus par labu autoceļiem, atvēlot tiem 60 procentu no ieņēmumiem. M.Priede skaidro, ka tā bijusi LPS prasība, ko MK akceptējis, un tagad tikai jācer, ka atbalstu šim lēmumam izteiks arī Saeima: «Patlaban gan vēl nav panākta vienošanās, kā iegūtie līdzekļi tiks izlietoti. LPS ierosina iegūtos 10 procentus novirzīt lauku ceļu attīstībai, bet otrs variants ir izdalīt summu visu ceļu tīklu uzturēšanai.»
Satiksmes ministrija sniedza informāciju par izstrādāto koncepciju dzelzceļa pasažieru pārvadājumu dotēšanai, kam papildus būtu nepieciešami 8,8 miljoni latu. LPS un Finansu ministrija bija vienisprātis, ka dotācijas dzelzceļam nekādā gadījumā nedrīkst saistīt ar pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu.
Labklājības ministrija informēja par plānoto garantētā minimālā ienākuma (GMI) sistēmas ieviešanu un par notikušajiem šīs sistēmas pilotprojektiem. LPS strikti iebilda pret GMI ieviešanu, nepiešķirot tam papildu līdzekļus un uzdodot to finansēt no pašvaldību budžetiem. M.Priede atzīst, ka, pēc LPS aplēsēm, tas kopumā pašvaldībām izmaksātu papildus 18,6 miljonus latu gadā, bet Labklājības ministrijas rēķini ir krietni vien mazāki. Nolemts diskusijas par šo jautājumu turpināt divpusējās sarunās.
Valsts zemes dienests savukārt sniedza informāciju par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumu prognozēm 2002. gadam atkarībā no iespējamām nodokļa likmes un bāzes izmaiņām. M.Priede stāsta, ka plānots nākamgad būves vairs neaplikt ar NĪN, savukārt ēkām nodokļa likmi samazināt līdz vienam procentam: «Tādā gadījumā pašvaldības kopumā budžetā zaudētu 5,4 miljonus latu. Mēs tam nepiekritām un ierosinājām zemei un ēkām atstāt spēkā likmi 1,5 procentu apmērā no kadastrālās vērtības, bet būves ar nodokli neaplikt.» Tika nolemts, ka Valsts zemes dienests ar visām pašvaldībām līdz 15. jūlijam precizēs nodokļa bāzi un ieņēmumu prognozi, tad sarunas Finansu ministrijā ar LPS turpināsies.
